AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                     1 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA
PĀRSKATS PAR 2023. GADU
Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto 
SFPS Grāmatvedības standartu prasībām 
SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADAs
Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām 
2023 
2023 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          2 
SATURS
VĒSTULE AKCIONĀRIEM ................................................................................................................................... 4 
AS “LATVIJAS GĀZE” PADOME ...................................................................................................................... 6 
AS “LATVIJAS GĀZE” VALDE ............................................................................................................................ 7 
AS “LATVIJAS GĀZE” ĪSUMĀ ............................................................................................................................ 8 
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI ...................................................................................................................................... 8 
AS “LATVIJAS GĀZE” AKCIJAS UN AKCIONĀRI .................................................................................. 9 
VADĪBAS ZIŅOJUMS ........................................................................................................................................... 12 
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU .............................................................................................. 20 
FINANŠU PĀRSKATI ............................................................................................................................................. 21 
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA ................................................................................................................ 21 
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS .............................................................................................. 22 
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS .................................................................................................. 23 
BILANCE ................................................................................................................................................................. 24 
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ ............................................ 26 
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS .............................................................................................................. 27 
PIELIKUMI .............................................................................................................................................................. 28 
KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS (NEFINANŠU PAZIŅOJUMS)
........................................................................................................................................................................................... 55 
VALDES PAZIŅOJUMS ...................................................................................................................................... 56 
IEVADS ......................................................................................................................................................................... 57 
ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10 VĒRTĪBAS ......................................................................... 58 
AS “LATVIJAS GĀZE” REORGANIZĀCIJA .............................................................................................. 59 
CILVĒKTIESĪBAS ................................................................................................................................................... 60 
CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUMĀ ................................................................................ 60 
DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA .................................................................................................. 62 
DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNES .................................................................... 62 
PRIVĀTUMS UN DATU DROŠĪBA .............................................................................................................. 63 
DARBĪBAS INDIKATORI .................................................................................................................................. 64 
DARBASPĒKS .......................................................................................................................................................... 65 
ARODBIEDRĪBAS ............................................................................................................................................. 65 
PIESPIEDU UN BĒRNU DARBS .............................................................................................................. 65 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     3
NODARBINĀTĪBAS NOSACĪJUMI .............................................................................................................. 66 
DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANA ............................................................................................................... 68 
DARBĪBAS INDIKATORI ................................................................................................................................... 69 
VIDE ............................................................................................................................................................................... 74 
DABASGĀZES IZMANTOŠANA UN ILGTSPĒJA ...........................................................................74 
DABAS RESURSU PATĒRIŅŠ UN SEG .................................................................................................... 77 
BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA ...................................................................................................................... 81 
ĶĪMISKĀS VIELAS UN ATKRITUMI............................................................................................................. 87 
DARBĪBAS INDIKATORI .................................................................................................................................. 88 
PRETKORUPCIJA ................................................................................................................................................. 90 
UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI ...................................................... 90 
DARBĪBAS INDIKATORI ................................................................................................................................... 92 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          4 
VĒSTULE AKCIONĀRIEM 
Godātais akcionār!  
AS “Latvijas Gāze” (turpmāk  –  Latvijas Gāze un/vai Sabiedrība) ir aizvadījusi jau trīsdesmit trešo
finanšu gadu kopš tās dibināšanas 1991. gadā. 2023. gads gan Sabiedrībai, gan dabasgāzes tirgos ir
bijis ar mazāku spriedzi un nenoteiktību salīdzinājumā ar izaicinājumiem pilno 2022. gadu,  kad
darbību būtiski ietekmēja ģeopolitiskie notikumi un normatīvā regulējuma izmaiņas gan Latvijas,
gan  Eiropas  Savienības  mērogā.  Tajā  pašā  laikā  Sabiedrībai  ir  bijis  aktīvi  jāstrādā,  lai  saviem
klientiem nodrošinātu dabasgāzes piegāžu drošību, stabilitāti un izdevīgākas cenas dabasgāzei un
lai saglabātu konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos gan Latvijā, gan citos dabasgāzes tirgos,
kuros Sabiedrība veic savu darbību.
Neskatoties uz mazāku spriedzi dabasgāzes tirgos un zemākām dabasgāzes cenām salīdzinājumā
ar 2022. gadu, dabasgāzes patēriņš gan Latvijā, gan citviet Eiropā joprojām saglabājas zems. Tam
ir vairāki iemesli, taču tas galvenokārt saistāms ar zemo aktivitāti rūpniecības sektorā, pieprasījuma 
samazināšanos  enerģētikas  sektorā,  siltiem  laikapstākļiem  un  kopējo  ekonomiskās  aktivitātes
samazināšanos eirozonā. Tāpat, Eiropas Savienības līmenī joprojām pastāv apņemšanās samazināt
dabasgāzes patēriņu par 15% periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 2024. gada 31. martam atbilstoši
Eiropas Savienības Padomes Regulai (ES) 2023/706 (arkuru groza Padomes Regulu (ES) 2022/1369).
Šādā tirgus situācijā ir būtiski saviem klientiem nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus par 
konkurētspējīgām  cenām,  tāpēc  Sabiedrība  ir  veikusi  apjomīgu  darbu  pie  jaunu  produktu
izstrādes, pārdošanas aktivitāšu veikšanas, kā arī ir būtiski izmainījusi klientu apkalpošanas modeli,
lai  nodrošinātu  veiksmīgu  pāreju  no  regulētā  mājsaimniecību  dabasgāzes  tirgus  uz  atvērto
mājsaimniecību  dabasgāzes  tirgu.  Neskatoties  uz  konkurentu  agresīvajām  mārketinga
kampaņām  un  cenu  politiku,  ieguldītais  darbs  ir  sniedzis  rezultātus  -  pēc  mājsaimniecību
dabasgāzes  tirgus  atvēršanas,  Sabiedrība  ir  saglabājusi  86%  mājsaimniecību  klientu  portfeļa,
salīdzinot ar klientu skaitu uz 2023. gada sākumu.     
Tāpat, apjomīgs darbs tika paveikts, pildot 2022. gadā pieņemto Sabiedrības akcionāru lēmumu
par bijušā Sabiedrības meitasuzņēmuma AS “Gaso” pārdošanu. Pārdošanas process tika veiksmīgi
noslēgts 2023. gada vasarā – 17. jūlijā tika izpildīti pēdējie priekšnosacījumi pārdošanas darījuma
pabeigšanai  un  2023.  gada  24.  jūlijā  tika  reģistrēta  īpašumtiesību  maiņa  Latvijas  Republikas
Komercreģistrā, par AS “Gaso” 100% kapitāldaļu turētāju kļūstot AS “Eesti Gaas”.
2023. gada nogalē Sabiedrības valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem
piederošas  speciāla  mērķa  kompānijas  SIA  “Energy  Investments”  palīdzību  veica  nozīmīgas
Latvijas Gāze akciju daļas pirkumu, kas notika uzsāktā vadības izpirkuma procesa (management
buy out) ietvaros. Pirkuma darījums notika starp Luksemburgas investīciju fondu “Marguerite Gas
II S.À.R.L” (turpmāk – Marguerite) un SIA “Energy Investments” (turpmāk - Energy Investments) par
visu fondam Marguerite piederošo 28.97 % akciju atpirkumu.
Sabiedrības vadība norāda, ka tic Sabiedrības nākotnei un vadības izpirkuma process dos iespēju
ne  tikai  noturēt  Sabiedrības  pozīcijas  kā  vienam  no  Baltijas  enerģētikas  līderiem,  bet  arī  būt
inovatīvu  produktu  un  pakalpojumu  līderim  atbilstoši  vadošo  starptautisko  tirgu  tendencēm.
Jaunajās  enerģētikas  tirgus  realitātēs  pastāv  nepieciešamība  nodrošināt  sabalansētu  dažādu
energoresursu  produktu  pieejamību,  vienlaikus  piedāvājot  arī  adekvātas  un  konkurētspējīgas
enerģētikas  izmaksas  Latvijas  ražošanas  uzņēmumiem.  Tāpat,  gudras  un  uz  ilgtermiņu  vērstas
politikas  ietvaros  ir  visas  iespējas  nodrošināt  Latvijas  mājsaimniecību  pieprasījumu  bez
dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     5
Iecerētā  vidējā  termiņa  uzņēmuma  stratēģija  prasīs  ievērojamas  finanšu  investīcijas.  Vadības
komanda  ir  uzsākusi  darbu  pie  jaunas  Sabiedrības  stratēģijas  izstrādes,  kas  nozīmē  arī  iespēju
apgūt  atjaunojamo  energo  resursu  tirgus  daļu  Baltijas  valstu  tirgū.  Tādēļ  Sabiedrības  vadības
komanda turpina vest pārrunas un iedrošināt Latvijas vietējā kapitāla kredītiestādes un ne-banku
sektora  finansētājus  vērtēt  savas  iespējas  un  stratēģijas,  lai  mazinātu  Sabiedrības  atkarību  no
ārvalstu kapitāla, kas pilnīgi noteikti sekmēs arī Latvijas enerģētisko neatkarību. Noslēgtais 28.97%
Latvijas  Gāze  akciju  iegādes  darījums  ir  pirmais  veiksmīgais  posms,  kuru  Sabiedrības  vadības 
komanda plānojusi vadības izpirkuma procesa realizācijā.
Lai  gūtu  līdzekļus  akciju  nākamiem  iegādes  posmiem,  Energy  Investments  vadības  izpirkuma 
projekta  finansēšanas  ietvaros  atsavināja  ar  atpakaļpirkuma  tiesībām  AS  “Rietumu  Banka”
(turpmāk – Rietumu Banka) kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās Latvijas
Gāze akcijas. Finanšu  instrumenta  atsavinājuma līgums paredz  atpirkuma  nosacījumus 3 gadu
laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajosEiropas Savienības finanšu
un  enerģētikas  tirgos.  Minētajā  laika  posmā  Rietumu  Banka  būs  ieguldītājs  un  pilnvērtīgs
Sabiedrības akcionārs.
Turpmākie  vadības  izpirkuma  procesa  soļi  tiks  īstenoti  atkarībā  no  Latvijas  vietējā  kapitāla
atsaucības  un  iespējamām  sarunām  ar  finansētājiem  un  vidēja  termiņa  ieguldītājiem,  kuri  tic
Latvijas Gāze vadības komandas profesionalitātei.
Ar cieņu 
Aigars Kalvītis   
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU   6 
AS “LATVIJAS GĀZE” PADOME 
Padomes pilnvaru termiņš no 2021. gada 6. septembra līdz 2024. gada 5. septembrim. 
Latvijas  Gāze  Padomē  ir  11  Padomes  locekļi.  2023.  gada  24.  novembrī  mainoties  Latvijas  Gāze
akcionāru struktūrai, Padomes locekļi N. Merigo Kuks, H. Peters Florens un Ē. Atvars ir atkāpušies
no Padomes locekļu amata. Latvijas Gāze Padome turpināja darbu 8 locekļu (nepilnā) sastāvā līdz
nākamajam akcionāru lēmumam 2024. gada 22. februārī, kad tika ievēlēta Latvijas Gāze Padome
šādā jaunā sastāvā: V. Bļugers, N. Dorofejevs, G. Reidzāns (Padomes priekšsēdētājs), E. Buncis, M. 
Kolenbahs (Padomes priekšsēdētāja vietnieks), K. Janzens, J. Mihailova, J. Ivanovs, K. Seļezņovs, V.
Hatjkovs un K. Neujmins (Padomes priekšsēdētāja vietnieks). Padomes pilnvaru termiņš no 2024.
gada 22. februāra līdz 2027. gada 22. februārim. 
Latvijas Gāze Padomes sastāvs uz 31.12.2023.:
Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 
Padomes priekšsēdētāja
vietnieks
Vecākais viceprezidents infrastruktūras
pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš
E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa,
Kirils Seļezņovs
(Кирилл Селезнев), 1974
Padomes priekšsēdētājs 
Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un
apstrādes departamenta vadītājs, AAS Gazprom 
Juris Savickis, 1946
Padomes priekšsēdētāja 
vietnieks
SIA “ITERA Latvija”, prezidents 
Matiass Kolenbahs  
(Matthias Kohlenbach), 1969
Padomes loceklis
Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija;
atbildība par starptautiskajiem projektiem 
Vitālijs Hatjkovs (Виталий 
Хатьков), 1969
Padomes loceklis
817. Departamenta vadītājs, PAS Gazprom
Vācija 
Jeļena Mihailova
(Елена Михайлова), 1977
Padomes locekle
Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību
departamenta vadītāja, PAS Gazprom 
Oļegs Ivanovs
(Олег Иванов), 1974
Padomes loceklis
Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes
vadības un attīstības departamenta direktors,
PAS NK "Rosņeftj" 
Jurijs Ivanovs
(Юрий Иванов), 1982 
Padomes loceklis
Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās
darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes
vadītājs, PAS Gazprom 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU     7
AS “LATVIJAS GĀZE” VALDE 
Valdes pilnvaru termiņš no 2021. gada 16. augusta līdz 2024. gada 15. augustam. 
Egīla Lapsaļa pilnvaru termiņš ir no 2022. gada 1. novembra līdz 2024. gada 15. augustam. 
Aigars Kalvītis, 1966
Valdes priekšsēdētājs 
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 
Maģistra grāds ekonomikā 
Deniss Jemeļjanovs, 1979 
Valdes loceklis, Valdes
priekšsēdētāja vietnieks 
Gubkina Krievijas Valsts naftas un
gāzes universitātes Ekonomikas un
vadības fakultāte, Ekonomists – 
vadītājs, Ekonomikas un naftas un
gāzes uzņēmumu vadība 
Elita Dreimane, 1968
Valdes locekle
Latvijas Universitāte 
Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu
maģistra grāds tiesību zinātnē  
Stockholm School of Economics in Riga
Profesionālais maģistra grāds
uzņēmējdarbības vadībā (Executive
Master of Business Administration, MBA)
Egīls Lapsalis, 1979 
Valdes loceklis
Latvijas Universitāte 
Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu
bakalaura grāds tiesību zinātnē  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU   8 
AS “LATVIJAS GĀZE” ĪSUMĀ 
Saskaņā  ar  2023.  gada  aprīlī  parakstīto  līgumu,  2023.  gada  17.  jūlijā  tika  izpildīti  pēdējie
priekšnosacījumi Sabiedrībai 100% piederošā meitasuzņēmuma AS “Gaso” pārdošanas darījuma
pabeigšanai  un  2023.  gada  24.  jūlijā  ir  reģistrēta  īpašumtiesību  maiņa  Latvijas  Republikas
Komercreģistrā,  par  AS  “Gaso”  100%  kapitāldaļu  turētāju  kļūstot  AS  “Eesti  Gaas”.  Kā  rezultātā
Latvijas Gāze koncerns beidza pastāvēt, un turpmāk finanšu pārskatā tiks aplūkoti tikai dabasgāzes
tirdzniecības segmenta rezultāti.  
Sabiedrība  sniedz  dabasgāzes  iepirkšanas,  tirdzniecības  un  pārdošanas  pakalpojumus  Latvijā, 
Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Šie pakalpojumi ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu
rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
STRATĒĢIJA UN MĒRĶI 
MŪSU MĒRĶIS 
Stiprināt  Latvijas  Gāze  līderpozīcijas  Latvijas  un  Baltijas  enerģijas  tirgū,
kļūstot  par  klientu  pirmo  izvēli  starp  dabasgāzes  piegādātājiem  un
nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi Baltijas reģionam 
MŪSU MISIJA 
Sniegt pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu
un  elastīgu  dabasgāzes  piegādi  mājsaimniecībām  un  uzņēmumiem  par 
konkurētspējīgām cenām 
MŪSU VĪZIJA 
Uzlabot sabiedrības labklājību, veicinot dabasgāzes izmantošanu kā tīras un
augstas efektivitātes enerģijas avotu klimata neitralitātes virzienā
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     9
AS “LATVIJAS GĀZE” AKCIJAS UN AKCIONĀRI 
AKCIJAS UN AKCIONĀRI 
Kopš  1999.  gada  15.  februāra  Latvijas  Gāze  akcijas tiek kotētas Nasdaq  Riga  biržā,  un  tās  akciju
tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais Latvijas Gāze akcionāru skaits 2023.
gada 31. decembrī bija 6 967.
SABIEDRĪBAS AKCIJAS CENA, OMX RIGA GI UN OMX BALTIC GI INDEKSU IZMAIŅAS  
(01.01.2021. – 31.12.2023.)
ISIN 
LV0000100899 
Biržas kods  
GZE1R
Saraksts
Otrais saraksts
Nominālvērtība 
1.40 EUR
Kopējais vērtspapīru
skaits
39 900 000
Avots: Nasdaq Baltic 
Vērtspapīru skaits
publiskā apgrozībā 
25 328 520
Vērtspapīru skaits
slēgtajā emisijā 
14 571 480
Likviditātes
nodrošinātāji 
Nav
Latvijas Gāzeakcijas ir iekļautas četros Baltijas
valstu  industrijas  indeksos,  kas  ietver
sabiedrisko  pakalpojumu  sniedzējus  -
B7000GI,  B7000PI,  B7500GI,  B7500PI,  kā  arī
ģeogrāfiskajos  indeksos  -  OMXBGI,  OMXBPI,
OMXRGI.
OMX  RIGA  (OMXR.)  – visu  akciju  vietējais
indekss.  Tā  grozu  veido  Nasdaq  Riga  biržas
Oficiālā  un  Otrā  saraksta  akcijas.  Indekss
atspoguļo  pašreizējo  stāvokli  un  izmaiņas
Nasdaq Riga biržā. 
OMX  BALTIC  (OMXB.)  – visu  akciju  Baltijas
līmeņa  indekss.  Tā  grozu  veido  Baltijas  biržu
Oficiālā  un  Otrā  saraksta  akcijas.  Indekss
atspoguļo  pašreizējo  stāvokli  un  izmaiņas
Baltijas tirgū kopumā.
2023. gada 31. decembrīLatvijas Gāze tirgus kapitalizācija sasniedza 372.67 miljonu EUR, kas ir par
10% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo 2022. gada periodu.  
Avots: Nasdaq Baltic
 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                     10 
AKCIJAS CENAS UN APGROZĪJUMA IZMAIŅAS (01.01.2021.-31.12.2023.)  
Avots: Nasdaq Baltic
INFORMĀCIJA PAR AKCIJU TIRDZNIECĪBU (12M 2021 – 12M 2023)
12M 2023
12M 2022
12M 2021
Akcijas cena (EUR):
Pirmā 
8.60
10.60
10.50
Augstākā 
12.95 
11.10
11.10
Zemākā 
8.04
6.20
10.10
Vidējā 
9.27
8.58
10.71
Pēdējā 
9.34
8.50
10.70
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) 
8.60%
-19.81%
1.90%
Darījumu skaits 
5 206
3 844
3 030
Tirgoto akciju skaits
119 466
84 377
81 665
Apgrozījums (milj. EUR)
1.21
0.72
0.87
Kapitalizācija (milj. EUR) 
373 
339 
427
AKCIONĀRU SASTĀVS UZ 31.12.2023.
*Rietumu Banka kļuva par Latvijas Gāze akcionāru 2023. gada 6. decembrī. 
68.26%
28.97%
2.77%
Enerģētika Finanšu institūcijas Citas
28.97% 28.97% 28.97%
18.26% 18.26% 18.26%
34.00% 34.00% 34.00%
16.00% 16.00% 16.00%
2.77%
2.77%
2.77%
31.12.2023 31.12.2022 31.12.2021
Citi
SIA "ITERA Latvija"
PAS "Gazprom"
"Uniper Ruhrgas
International
GmbH"
"Marguerite Gas II
S.à r.l."
AS "Rietumu
Banka"*
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     11 
GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS UZ 31.12.2023.
⎯  Latvija (AS Rietumu Banka, SIA Itera Latvija)
⎯  Krievija (PAS Gazprom)
⎯  Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH) 
AS “LATVIJAS GĀZE” PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS 
  
Finanšu pārskatu
parakstīšanas dienā 
Valde
Akciju skaits
Valdes priekšsēdētājs 
Aigars Kalvītis 
Nav
Valdes loceklis, Valdes
priekšsēdētāja vietnieks 
Deniss Jemeļjanovs 
Nav
Valdes locekle
Elita Dreimane
Nav
Valdis loceklis
Egīls Lapsalis 
Nav
Padome
Padomes priekšsēdētājs 
Kirils Seļezņovs 
Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks 
Juris Savickis
Nav
Padomes priekšsēdētāja vietnieks 
Olivers Gīze 
Nav
Padomes loceklis
Matiass Kolenbahs
Nav
Padomes locekle
Jeļena Mihailova 
Nav
Padomes loceklis
Vitālijs Hatjkovs 
Nav
Padomes loceklis
Oļegs Ivanovs 
Nav
Padomes loceklis
Jurijs Ivanovs
Nav
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          12 
VADĪBAS ZIŅOJUMS 
2023. gads dabasgāzes tirgos raksturojams ar mazāku spriedzi un nenoteiktību salīdzinājumā ar
2022. gadu, radot labvēlīgākusapstākļus dabasgāzes patērētājiem (izdevīgākas cenas dabasgāzei).
Tajā  pašā  laikā,  neskatoties  uz  dažādiem  izaicinājumiem,  dabasgāzes  tirgotājiem  ir  bijis  aktīvi
jāstrādā,  lai  saviem  klientiem  nodrošinātu  dabasgāzes  piegāžu  drošību  un  stabilitāti.  Sākoties
ziemai,  Eiropas  dabasgāzes  krātuves  (tai  skaitā  Latvijā)  bija  gandrīz  pilnībā  aizpildītas.  Arī
Sabiedrība  Inčukalna  pazemes  gāzes  krātuvē  (turpmāk  -  IPGK)  iesūknēja  visu  nepieciešamo 
dabasgāzes  krājumu  apjomu,  lai  nodrošinātu  nepārtrauktu  gāzapgādi,  t.sk.  2023./2024.  gada
apkures sezonā. Papildus tam, dabasgāzes cenas 2023. gada ceturtajā ceturksnī (lai gan nedaudz
augstākas kā vasarā) bija ievērojami zemākas nekā tajā pašā periodā 2022. gadā. Neskatoties uz
zemākām  dabasgāzes  cenām,  dabasgāzes  patēriņš  joprojām  ir  zems  -  saskaņā  ar  Centrālās 
statistikas  pārvaldes  publiskotajiem  datiem
1
,  Latvijā  patērētās  dabasgāzes  apmērs  2023.  gadā
samazinājies par 5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, bet salīdzinājumā ar 2021.
gadu, patēriņš ir samazinājies par vairāk kā trešdaļu jeb 34%. Patēriņa samazinājums novērots arī
citviet Eiropā, tai skaitā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Samazinājums galvenokārt ir saistāms ar
zemo aktivitāti rūpniecības sektorā, pieprasījuma samazināšanos enerģētikas sektorā (alternatīvu
energoresursu,  piemēram,  ogļu  cenu  kritumu),  siltiem  laikapstākļiem  un  kopējo  ekonomiskās 
aktivitātes samazināšanos eirozonā. Tāpat, Eiropas Savienības līmenī joprojām pastāv apņemšanās
brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par 15% periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada
31. martamatbilstoši Eiropas Savienības Padomes Regulai (ES) 2023/706 (ar kuru groza Padomes
Regulu  (ES)  2022/1369,  kas  paredzēja  brīvprātīgu  dabasgāzes  patēriņa  samazinājumu  par  15%
periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam).  
Sabiedrībai viens no lielākajiem izaicinājumiem 2023. gadā bija mājsaimniecību dabasgāzes tirgus
atvēršana no 1.  maija. Neskatoties  uz konkurentu agresīvajām  mārketinga kampaņām un cenu
politiku, Sabiedrība ir veikusi apjomīgu darbu pie jaunu produktu izstrādes, pārdošanas aktivitāšu
veikšanas, kā arī ir būtiski izmainījusi klientu apkalpošanas modeli, kas ir sniedzis acīmredzamus
rezultātus  –  pēc  mājsaimniecību  dabasgāzes  tirgus  atvēršanas,  Sabiedrība  ir  saglabājusi  86% 
mājsaimniecību klientu portfeļa, salīdzinot ar klientu skaitu uz 2023. gada sākumu.
2023. gadā Sabiedrība strādāja ar 56.9 miljonu EUR zaudējumiem, salīdzinājumā ar 40.8 miljonu
EUR neto peļņu 2022. gadā. Minētais rezultāts ir skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, Sabiedrība veica
uzņēmuma  ienākuma  nodokļa  maksājumus  valsts  budžetā  30.5  miljonu  EUR  apmērā  par
aprēķinātajām  dividendēm Sabiedrības akcionāriem. Otrkārt, Sabiedrība ir veikusi pārvērtēšanu
dabasgāzei (krājumiem), kas tika iegādāta 2022. gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu
cenu,  tādejādi  izpildot  prasības,  kas  noteiktas  Ministru  kabineta  noteikumos  Nr.  503  “Enerģijas
lietotāju  apgādi  agrīnās  brīdināšanas  un  trauksmes  līmeņa  izsludināšanas  laikā”  (turpmāk  – 
Noteikumi).  Atbilstoši  Noteikumiem  publiskajam  tirgotājam  (Sabiedrībai)  tika  uzlikts  par
pienākumu  uzturēt  krājumus  IPGK  1  150  GWh  apjomā  saistīto  lietotāju  (mājsaimniecību)
gāzapgādei  laika  periodā  no  2022.  gada  10.  augusta  līdz  2023.  gada  30.  aprīlim,  katru  mēnesi
rezervēto  atlikumu  1  150  GWh  samazinot  par  iepriekšējā  mēnesī  faktiski piegādāto  dabasgāzes
apjomu mājsaimniecībām. Neskatoties uz saistīto lietotāju gāzapgādes vajadzībām nepieciešamā
apjoma faktisko samazinājumu par 20% gan 2022., gan 2023. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs
gadu  vidējo  patēriņu,  šo  noteikumu  rezultātā  Sabiedrības  bilancē  uz  30.04.2023.  bija  236  GWh
1
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB020m/ 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     13 
dabasgāzes, kas  bija rezervētas tikai mājsaimniecību gāzapgādei un nevarēja tikt pārdota tālāk
citiem  klientiem  par  tirgus  līmenim  atbilstošām  cenām.  Šo  noteikumu  izpildes  rezultātā,  pēc
dabasgāzes krājumu pārvērtēšanas, Sabiedrībai radušies zaudējumi sastāda 16.86 miljonus EUR.
Tāpat,  Saeimā  2022.  gada  14.  jūlijā  tika  pieņemts  likums  “Grozījumi  Enerģētikas  likumā”,  kas
paredzēja  ar  2023.  gada  1.  maiju  izslēgt  no  Enerģētikas  likuma  Publiskā  tirgotāja  institūtu. 
Sabiedrībai, kā Publiskajam tirgotājam no 2023. gada 1. janvāra, kad tika apstiprināts tarifs, līdz 2023.
gada 30. aprīlim bija pienākums pārdot dabasgāzi par regulētu tarifu. Atbilstoši tarifu noteikšanas
metodikai, zaudējumi, kas rodas Publiskajam tirgotājam, tiek kompensēti cenu starpību ietverot
nākamajā tarifa  periodā. Nākamais tarifa periods neiestājās dēļ grozījumiem iepriekš norādītajā
likumā, kā arī netika noteikta pāreja no regulētās nozares uz tirgus apstākļiem, kas kompensētu
regulētā tirgū Sabiedrībai radītos zaudējumus. Attiecīgi Sabiedrībai, pēc laikā līdz 2023.gada 30.
aprīlim spēkā esošajām tiesību normām, bija tiesības saņemt zaudējuma kompensāciju, bet tāda
Sabiedrībai  nav  kompensēta.  Patreizējā  brīdī  Sabiedrība  turpina  uzsākto  sarunu  procesu  ar
atbildīgajām  enerģētikas  nozares  iestādēm  par  minētā  jautājuma  iespējamo  risinājumu. 
Sabiedrības zaudējumi, kas veidojasno dabasgāzes piemērojamās un faktiskās cenu starpības šajā
laika posmā (2023. gada janvāris – aprīlis) ir 5.02 miljoni EUR. Ievērojot minēto, kopsummā 21.88
miljoni EUR būtu kompensējami no Latvijas valdības puses. Šī summa sastāda lielāko daļu no 29.4
miljonu EUR zaudējumiem, kas Sabiedrībai 2023. gadā radušies no krājumu pārvērtēšanas.  
Galvenie Sabiedrības finanšu rādītāji
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Neto apgrozījums 
159 819
702 604
EBITDA
(26 698)
43 775
EBITDA, %
(16.7)
6.2
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un
tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums 
(1 166)
(1 380)
EBIT
(27 864)
42 395
EBIT, %
(17.4)
6.0
Finanšu ieņēmumi 
1 473
-
Finanšu izdevumi 
(3)
(392)
Uzņēmuma ienākuma nodoklis 
(30 517)
(1 179)
Neto peļņa / (zaudējumi) 
(56 911)
40 824
Neto peļņas rentabilitāte, % 
(35.6)
5.81
Peļņa uz akciju, EUR 
(1.43)
1.02
P/E
(6.53)
8.33
Apgrozāmā kapitāla koeficients 
4.08
5.57
Ieguldītā kapitāla atdeve 
(0.22)
0.14
Dividendes / neto peļņa 
-
0.87
Alternatīvie snieguma rādītāji (ASR) 
Aprēķina formulas 
EBITDA (Peļņa pirms ienākuma nodokļa,
procentiem, nolietojuma un amortizācijas) 
EBITDA = Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma
nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi +  
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu,
nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības
samazinājums  
EBITDA, % (jeb EBITDA marža)
EBITDA, % =
𝐸𝐵𝐼𝑇𝐷𝐴
𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
x 100%
EBIT (Peļņa pirms ienākuma nodokļa un
procentiem) 
EBIT= Pārskata gada peļņa + Uzņēmumu ienākuma
nodoklis + Finanšu izdevumi - Finanšu ieņēmumi 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          14 
Iepriekš minētos alternatīvos snieguma rādītājus Sabiedrības vadība izmanto, vērtējot Sabiedrības 
sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
KOPĒJĀ TIRGUS UN NOZARES VIDE
2023.  gadā  dabasgāzes  tirgos  bija  vērojama  stagnējoša  (vai  pat  lejupslīdoša)  pieprasījuma  un
zemas  cenas  (salīdzinājumā  ar  2022.  gadu)  tendence.  Ja  zemās  cenas  ir  izdevīgas  gala 
patērētājiem, tad dabasgāzes tirgotājiem šāda tirgus situācija, kad, paralēli cenu samazinājumam,
dažādu  faktoru  dēļ  (zema  aktivitāte  rūpniecības  sektorā,  alternatīvu  energoresursu,  piemēram,
ogļu  cenu  kritums,  silti  laikapstākļi,  ekonomiskās  aktivitātes  samazināšanos  eirozonā,  tai  skaitā
Eiropas lielākajās ekonomikās – Vācijā un Francijā) ir novērojams arī pieprasījuma kritums, rada
būtiskus izaicinājumus un nenoteiktību par nākotni. Situācija 2023. gada sākumā apliecināja, ka
dabasgāzes tirgotājiem ir jābūt gataviem dažādiem finanšu un piegāžu riskiem un savlaicīgi jārod
veidus, kā šos riskus mazināt. Piemēram, 2023. gada februārī cenas samazinājās par gandrīz 50%
salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri, radot situāciju, kad dabasgāzes tirgotāju krājumi vienā mēnesī 
zaudē pusi savas vērtības.Šādas cenu svārstības šobrīd galvenokārt nosaka dabasgāzes pieejamība
konkrētajā  reģionā  un  dažādas  sociālekonomiskās  norises  –  laikapstākļi  vairs  nav  noteicošais
dabasgāzes  cenu  veidojošais  faktors.  Pie  nosacījuma,  ja  (a)  dabasgāzes  piegādes  Eiropai  no 
Krievijas  turpinās  samazināties,  (b)  pilnībā  atjaunosies  pieprasījums  pēc  dabasgāzes  Ķīnā  (kas
samazinās  sašķidrinātās  dabasgāzes  plūsmas  uz Eiropu),  pastāv  pamatots risks, ka  dabasgāzes
cenas nākotnē atkal var pieredzēt kāpumu.  Tāpat, militārie konflikti Ukrainā un Tuvajos austrumos,
kā  arī  traucējumi  Eiropas  enerģētikas  infrastruktūrā  (piemēram,  bojājumi  Balticconnector
cauruļvadam) var veicināt nepastāvību dabasgāzes tirgos.
Starptautiskā Valūtas fonda
2
jaunākajā ekonomikas apskatā prognozēta pozitīva (+3.1%) pasaules
ekonomikas izaugsme 2023. gadā (palielinājums par 0.1 procentpunktu salīdzinot ar iepriekšējo
prognozi). Tiek prognozēts, ka 2024. gadā pasaules ekonomikas izaugsme būs 3.1%, kas ir par 0.2 
procentpunktiem  vairāk,  salīdzinot  ar  iepriekšējo  prognozi.  Pieaugums  atspoguļo  uzlabojumus
2
https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2024/01/30/world-economic-outlook-update-january-2024
EBIT, % (jeb EBIT marža)
EBIT,% =
𝐸𝐵𝐼𝑇
𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
x 100%
Neto rentabilitāte (jeb Komerciālā rentabilitāte) 
Rādītājs atspoguļo, cik uzņēmums nopelna no 
katra no klientiem saņemtā EUR 
Neto rentabilitāte, %=
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎
𝐼𝑒ņē𝑚𝑢𝑚𝑖 𝑛𝑜 𝑙ī𝑔𝑢𝑚𝑖𝑒𝑚 𝑎𝑟 𝑘𝑙𝑖𝑒𝑛𝑡𝑖𝑒𝑚
x 100%
P/E koeficients (Attiecība starp uzņēmuma
akcijas cenu un peļņu uz vienu akciju) 
P/E=
𝑃ē𝑑ē𝑗ā 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑐𝑒𝑛𝑎
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎 𝑢𝑧 𝑣𝑖𝑒𝑛𝑢 𝑎𝑘𝑐𝑖𝑗𝑢
Apgrozāmā kapitāla koeficients 
Rādītājs mēra uzņēmuma spēju samaksāt
īstermiņa saistības, kuru termiņš iestājas viena
gada laikā 
Apgrozāmā kapitāla koeficients =
Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖
Ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Ieguldītā kapitāla atdeve  
Rādītājs parāda, cik efektīvi uzņēmums gūst
peļņu no ieguldītā kapitāla 
ROCE =
𝐸𝐵𝐼𝑇
𝐾𝑜𝑝ē𝑗𝑖𝑒 𝑎𝑘𝑡ī𝑣𝑖−ī𝑠𝑡𝑒𝑟𝑚𝑖ņ𝑎 𝑠𝑎𝑖𝑠𝑡ī𝑏𝑎𝑠
Dividendes / neto peļņa 
Rādītājs atspoguļo kopējo akcionāriem
izmaksāto dividenžu apjomu attiecībā pret
uzņēmuma pārskata gada peļņu 
Dividendes / neto peļņa =
𝐷𝑖𝑣𝑖𝑑𝑒𝑛𝑑𝑒𝑠 𝑝𝑎𝑟 𝑝ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑢
𝑃ā𝑟𝑠𝑘𝑎𝑡𝑎 𝑔𝑎𝑑𝑎 𝑝𝑒ļņ𝑎
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     15 
Ķīnā, ASV un lielos attīstības tirgos un jaunattīstības ekonomikās. 2025. gadā pasaules ekonomikas
izaugsme  tiek  prognozēta 3.2%  apmērā.  Taču  prognoze  2024.-2025.  gadam  ir  zemāka  par
vēsturisko  (2000.-2019.  gadu)  vidējo  līmeni  –  3.8%,  kas  galvenokārt  skaidrojams  ar  augstajām
centrālo banku procentu likmēm, kas tiek izmantotas, lai cīnītos pret inflāciju. 2023. gadā inflācija
tiek  prognozēta  6.8%  apmērā  (0.1  procentpunkta  samazinājums  salīdzinājumā  ar  iepriekšējo
prognozi) un sagaidāms samazinājums līdz 5.8% 2024. gadā (bez izmaiņām salīdzinot ar iepriekšējo
prognozi), un 4.4% 2025. gadā (samazinājums par 0.2 procentpunktiem salīdzinot ar iepriekšējo
prognozi).  Inflācijas  samazināšanās  iemesli  dažādās  valstīs  atšķiras,  bet  kopumā  zemāka
pamatinflācija ir saistīta ar joprojām stingro monetāro politiku (augstām centrālo banku procentu
likmēm) un enerģijas cenu kritumu. 
Latvijas  Bankas
3
(LB)  jaunākās  makroekonomiskās  prognozes,  kas  aktualizētas  2023.  gada
decembrī,  liecina,  ka  Latvijas  IKP  2023.  gadā  samazināsies  par  0.4%  (samazinājums  par  1 
procentpunktu, salīdzinot ar 2023. gada septembra apskatu), taču 2024. gadā tiek prognozēts IKP
pieaugums  par  2.0%,  kas  gan  ir  par  1  procentpunktu  zemāks salīdzinot  ar  septembra  apskatu.
Samazinājums  galvenokārt  skaidrojams  ar  Centrālās  statistikas  pārvaldes  veikto  iepriekšējo
periodu datu revīziju septembra beigās īsi pēc Latvijas Bankas septembra prognozes publicēšanas.
Tomēr  optimismu  nevieš  arī  globālā  ģeopolitiskā  situācija,  patērētāju  noskaņojuma
pasliktināšanās un pārējo Baltijas valstu vājā izaugsme. IKP prognožu periodu nosacīti var iedalīt 
divās  daļās:  vājas  aktivitātes  periodu  (2023.  gada  nogale  un  2024.  gada  1.  pusgads)  nomainīs
spēcīgāka  izaugsme  no  2024.  gada  2.  pusgada,  kad  jau  spēcīgākam  iekšzemes  pieprasījuma
kāpumam talkā nāks arī  straujāka eksporta izaugsme. 2025. gadā  gaidāms  IKP  pieaugums par
3.6%, bet 2026. gadā – par 3.8%. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un
Latvijā. Latvijā inflācija ir atgriezusies zemā līmenī, un tā ir zemāka nekā vidēji eirozonā. Inflācijas
prognoze 2023. gadam ir 9.0%, kas atbilst Latvijas Bankas septembra prognozēm. Nākamajos trijos
gados  inflācija  prognozēta  ap  2%  (2024.–2026.  gadam  attiecīgi  2.0%,  2.3%  un  1.8%).  Inflāciju 
ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības
sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Taču gan inflācijas prognožu lejupvērsto korekciju, gan
pārnesi arī uz pamatinflāciju galvenokārt ietekmē pieņēmumi par zemākām, nekā iepriekš lēsts,
globālajām  dabasgāzes,  naftas  un  pārtikas  cenām. Pamatinflācija  visā  prognožu  periodā
saglabāsies noturīgi augstāka (3–5%) nekā kopējāinflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ. Vidējā termiņā
ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos
saglabās  noturīgi  augstu  algu  kāpumu  –  virs  7%. Šāds  ilgstoši  straujš  algu  pieaugums,  kas  ir
straujāks  nekā  tirdzniecības  partnervalstīs  un  kas pārsniedz  produktivitātes kāpumu,  pasliktina
izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku. 
NOZĪMĪGĀKĀS AKTIVITĀTES PĀRSKATA PERIODĀ 
⎯  2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Krievijas dabasgāzes piegādes aizliegums uz Latviju. 
⎯  2023.  gada  1.  janvārī  spēkā  stājās  jauni  Sabiedrības  dabasgāzes  tarifi  mājsaimniecībām
periodam no 1. janvāra līdz 30. aprīlim, kā arī jauni AS “Gaso”sadales tarifi, kas paredzēja
izmaiņas visās lietotāju grupās gan mainīgajai, gan fiksētajai daļai. Dabasgāzes sistēmas
operatora  Gaso  tarifu  pieauguma  no  2023.  gada  1.  janvāra  ietekme  uz  dabasgāzes 
tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no lietotāju patēriņa grupas ir no 1.7% līdz 3.2%, savukārt 
Sabiedrības  dabasgāzes  diferencētie  tirdzniecības  gala  tarifi  ar  akcīzes  nodokli  un
pievienotās vērtības nodokli (PVN) atkarībā no lietotāja gada patēriņa ir robežās no -11% līdz
+ 11%.
⎯  2023.  gada  februārī  stājās  spēkā  Eiropas  Savienības  (ES)  noteiktie  dabasgāzes
vairumtirdzniecības cenu griesti Nīderlandes “Title Transfer Facility” (TTF) biržā – 180 eiro par
3
https://www.makroekonomika.lv/prognozes/latvijas-banka-parskata-makroekonomiskas-prognozes-2023-gada-decembris 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          16 
MWh noteiktos apstākļos. Tie stāsies spēkā, ja cena 180 eiro tiks pārsniegta trīs dienas pēc
kārtas. 
⎯  2023. gada 14. aprīlī Sabiedrība un AS ”Eesti Gaas” parakstīja līgumu par AS “Gaso” 100% 
kapitāldaļu iegādi.
⎯  2023. gada 28. aprīlī AS "Eesti Gaas" normatīvajā regulējumā paredzētajā kārtībā iesniedza
pieteikumu  Latvijas  Republikas  Ministru  kabinetam  un  Latvijas  Konkurences  padomei,
lūdzot atļauju iegūt būtisku līdzdalību AS "Gaso".
⎯  Kopš 2023. gada 1. maija, saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, mājsaimniecībām ir
pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus – dabasgāzes cena vairs netiek rēķināta pēc Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātās metodikas.
⎯  2023. gada 15. jūnijā Latvijas Republikas Ministru kabinets izsniedza atļauju AS “Eesti Gaas”
iegūt būtisku līdzdalību AS “Gaso”.
⎯  2023. gada 27. jūnijā Konkurences padome izsniedza piekrišanu AS “Eesti Gaas” būtiskas 
līdzdalības iegūšanai AS “Gaso”.
⎯  2023.  gada  17.  jūlijā  tika  izpildīti  pēdējie  priekšnosacījumi  Sabiedrībai  100%  piederošā
meitasuzņēmuma AS “Gaso” pārdošanas darījuma pabeigšanai un 2023. gada 24. jūlijā ir
reģistrēta  īpašumtiesību  maiņa  Latvijas  Republikas  Komercreģistrā  par  AS  “Gaso”  100%
kapitāldaļu turētāju kļūstot AS “Eesti Gaas”.
⎯  2023. gada 24. novembrī Sabiedrības valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls 
Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas Energy Investments palīdzību veica
nozīmīgas Sabiedrības akciju daļas pirkumu, kas notika uzsāktā vadības izpirkuma procesa 
(management buy out) ietvaros. Pirkuma darījums notika starp Luksemburgas investīciju
fondu  “Marguerite  Gas  II  S.À.R.L”  un  Energy  Investments  par  visu  fondam  Marguerite
piederošo 28.97% akciju atpirkumu. Pirkuma darījuma finansētājs ir Rietumu Banka. 
⎯  2023.  gada  6.  decembrī,  lai  gūtu  līdzekļus  akciju  nākamiem  iegādes  posmiem,  Energy
Investments  vadības  izpirkuma  procesa  (management  buy  out)  projekta  finansēšanas
ietvaros atsavināja ar atpakaļpirkuma tiesībām, Rietumu Banka kā finansētājam, vadības
izpirkuma  pirmajā  posmā  iegādātās  Sabiedrības  akcijas  (28.97%).  Finanšu  instrumenta
atsavinājuma  līgums  paredz atpirkuma nosacījumus  3  gadu  laika  periodam.  Šāda  veida
finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos.
Minētajā laika posmā Rietumu Banka būs ieguldītājs un pilnvērtīgs Sabiedrības akcionārs. 
DABASGĀZES PIEGĀDES 
Sabiedrība iegādājas dabasgāzi, kas nav Krievijas izcelsmes, no citiem alternatīviem dabasgāzes
piegādātājiem (divpusēji līgumi ar dabasgāzes piegādātājiem no ES dalībvalstīm, SDG piegādes,
dabasgāzes birža GET Baltic). 
FINANŠU RISKU VADĪBA 
Sabiedrība ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.  
Tāpat  kā  iepriekšējos  periodos,  Latvijas  Gāze  saskārās  ar  augstu  klientu  koncentrācijas  risku, 
atsevišķiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredīta
risku,  klientiem  tiek  piemērota  individuāla  kredītriska  pārvaldības  politika,  aptverot  tādus
pasākumus  kā  kredītlimita  izvērtēšana,  detalizēta  finanšu  rādītāju  uzraudzība  un  pastāvīga
norēķinu kontrole un uzraudzība, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     17 
Sabiedrības  likviditātes  risks  galvenokārt  saistīts  ar  dabasgāzes  uzņēmējdarbības  sezonālo
raksturu.  Rūpējoties  par  piegādes  drošību  ziemas  mēnešos,  Sabiedrība  iesūknēšanas  sezonā,
kas  sākas  vasaras  sākumā,  iesūknē  ievērojamus  dabasgāzes  apjomus  IPGK.  Kamēr  Sabiedrībai
jānodrošina  naudas  līdzekļu  pieejamība,  lai  finansētu 
dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi 
ziemas  periodā.  Lai  mazinātu  likviditātes  risku,  Sabiedrība  par  prioritāti  izvirzīja  dabisko  riska 
ierobežošanu (iekšējā tirgus riska mazināšanu) jeb “natural hedge”. Šobrīd Sabiedrība strādā bez
aizņemtā kapitāla, īstermiņa likviditāte ir laba.
Pēc  Latvijas  dabasgāzes  tirgus  liberalizācijas  2017.  gadā  dabasgāzes  pārdošanas  un 
tirdzniecības segments joprojām ir pakļauts tirgus riskiem. Īpaši lielāka klientu pieprasīto cenu 
struktūru  dažādība  un  augstā  cenu  nepastāvība  ir  radījusi  jaunas  riska  pozīcijas.  Lai 
pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Ar tās
palīdzību Sabiedrība uzrauga  un pilnveido savas  riska pārvaldības politiku un stratēģiju. Iekšējā
tirgus risku mazināšanai (“natural hedge”), piemēram, pārrunājot piegādes līguma nosacījumus un
strādājot ar pārdošanas portfeli, ir vēlamā riska mazināšanas iespēja.  
Citi riski saistīti ar izmaiņām normatīvajā regulējumā - 2022. gada 10. augustā stājās spēkā Ministru 
kabineta  noteikumi  Nr.  503  “Par  enerģijas  lietotāju  apgādi  agrīnās  brīdināšanas  un  trauksmes
līmeņa  izsludināšanas  laikā”  (turpmāk  –  Noteikumi)  kas  noteica,  ka  publiskajam  tirgotājam  no
10.08.2022. līdz 30.09.2022. IPGK jāuzglabā dabasgāzes krājumus 1.150 TWh apmērā, kas paredzēti
saistīto lietotāju gāzapgādei laika periodā no 01.10.2022. līdz 30.04.2023. Atbilstoši Noteikumu2.1.
punktam,  kopējais  rezervētais  dabasgāzes  krājumu  apjoms  tiek  aprēķināts  kā  vidējais  lielums,
ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu saistīto lietotāju patēriņa apjomu laika periodā no 1. oktobra līdz
30. aprīlim. Šos rezervētos dabasgāzes krājumus Publiskais tirgotājs varējaizmantot tikai saistīto
lietotāju dabasgāzes apgādei. Sabiedrība kā Publiskais tirgotājs izpildot šo Noteikumos paredzēto
pienākumu,  iegādājās  dabasgāzi  un  tā  tika  rezervēta  mājsaimniecību  gāzapgādes  vajadzībām
2022/2023  apkures  sezonā  IPGK.  Sabiedrība  samaksāja  par  IPGK  rezervētajiem  dabasgāzes
krājumiem visizdevīgākajā laikā - 2022. gada decembra mēnesī, iegādājoties tos par cenu 119,51
EUR/MWh.  Jāatzīmē,  ka  dabasgāzes  TTF  nākamo  mēnešu  prognozes  (forward)   cenas   bija
diapazonā 123-146 EUR/MWh. Kompetentajām, nozari uzraugošajām, iestādēm tika iesniegti dati
gan par pēdējo 3 gaduvēsturisko faktisko dabasgāzes piegādes apjomu saistītajiem lietotājiem
par periodu oktobris – decembris, gan dabasgāzes tirdzniecības prognoze 2023. gadam ar saistīto
lietotāju gāzapgādei nepieciešamā apjoma samazinājumu par 20%. Tomēr, neskatoties uz sniegto
informāciju,  atbilstoši  Noteikumu redakcijai  tika  bloķēts  dabasgāzes apjoms, kas ir  lielāks  nekā
prognozētais  saistītajiem  lietotājiem  laika  periodā  no  2022.  gada  1.  oktobra  līdz  2023.  gada  30.
aprīlim.  Šo  Noteikumu  izpildes  rezultātā,  pēc  dabasgāzes  krājumu  pārvērtēšanas,  Sabiedrībai
radušies zaudējumi sastāda 16.86 miljonus EUR. Tāpat, Saeimā 2022. gada 14. jūlijā tika pieņemts
likums “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas paredzēja ar 2023. gada 1. maiju izslēgt no Enerģētikas
likuma Publiskā tirgotāja institūtu. Sabiedrībai, kā Publiskajam tirgotājam no 2023. gada 1. janvāra,
kad tika apstiprināts tarifs, līdz 2023. gada 30. aprīlim bija pienākums pārdot dabasgāzi par regulētu
tarifu. Atbilstoši tarifu noteikšanas metodikai, zaudējumi, kas rodas Publiskajam tirgotājam, tiek
kompensēti cenu starpību ietverot nākamajā tarifa periodā. Nākamais tarifa periods neiestājās dēļ
grozījumiem iepriekš norādītajā likumā, kā arī netika noteikta pāreja no regulētās nozares uz tirgus
apstākļiem, kaskompensētu regulētā tirgū Sabiedrībai radītos zaudējumus. Attiecīgi Sabiedrībai,
pēc  laikā  līdz  2023.  gada  30.  aprīlim  spēkā  esošajām  tiesību  normām,  bija  tiesības  saņemt
zaudējuma  kompensāciju,  bet  tāda  Sabiedrībai  nav  kompensēta.  Sabiedrības  zaudējumi,  kas
veidojas no dabasgāzes piemērojamās un faktiskāscenu starpības šajā laika posmā (2023. gada
janvāris – aprīlis) ir 5.02 miljoni EUR. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          18 
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS ZIŅOJUMS UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS 
Pieejams: www.lg.lv 
NĀKOTNES PERSPEKTĪVA 
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem kopš 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā
atvērts dabasgāzes tirgus. Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojums tiek sniegts atbilstoši universālā
pakalpojuma  saturam  un tā  piemērošanas  principiem, piedāvājot fiksētu cenu  uz 6  mēnešiem.
Tāpat klientiem tiek piedāvāta iespēja noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādēm par fiksētu cenu
uz 12 mēnešiem. Sākot no 2023. gada 1. oktobra, mājsaimniecību klientiem tiek piedāvāta arī iespēja
slēgt beztermiņa līgumu ar mainīgu cenu, kas var tikt pārskatīta 30 dienas iepriekš brīdinot klientu.
Sabiedrība  turpina  tirgot  dabasgāzi  mājsaimniecībām  un  komerciālajiem  klientiem,  investējot
klientu  apkalpošanas  procesu  modernizācijā  un  digitalizācijā,  kā  arī  jaunu  produktu  un
pakalpojumu  izstrādē.  Tāpat,  lai  palielinātu  efektivitāti  norēķinu  procesos,  Sabiedrība  turpina
ieviest jaunas funkcionalitātes savā norēķinu sistēmā un klientu portālā. 
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, Sabiedrības fokuss
ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, īstenojot projektus, kas ļauj samazināt 
SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības “Fit for 55” ietvaros izstrādātajai normatīvo aktu paketei,
Eiropas  Komisijas  Ūdeņraža  un  gāzes  tirgus  dekarbonizācijas  paketei,  Metāna  stratēģijai  un
Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītajiem mērķiem, Sabiedrība plānoattīstīt atjaunojamo
energorsursu projektus. Sabiedrības mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanujomās,
kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi. 
Viens  no  veidiem,  kā  Sabiedrība  var  panākt  ilgtspējīgumu,  ir  īstenojot  mērķi  par  biogāzes
ražošanu/tirdzniecību, kas  ir saskanīgs ar Sabiedrības stratēģijā noteiktajiem darbības attīstības
virzieniem. Tāpat tiek vērtēti arī citi atjaunojamo resursu attīstības projekti. 
Sabiedrības energopārvaldības  sistēma  ir  sertificēta  un  2022.  gada  11. februārī  tika  sekmīgi
pārsertificēta atbilstoši LVS EN ISO 50001:2018 standarta prasībām. Papildus tiek domāts arī par
pārdomātu  ēku  pārvaldību,  tāpēc  papildus  minētajam  tiks  īstenota  zaļā  biroja  sertifikācija
Sabiedrības  pārvaldītajām  ēkām.  Ir  ieviesta  Vides  Pārvaldības  vadības  sistēma,  kura  sertificēta
atbilstoši ISO 14001:2015 standartam un veikts CO2 izmešu aprēķins. Balstoties uz izveidoto vides
politiku un CO2 izmešu aprēķiniem,  Sabiedrība ir iestādījusi 2000 bērzus, tādejādi panākot 560
tonnu CO2 izmešu ekonomiju turpmākajos gados. CO2 un cita veida emisiju samazinājumu var 
sasniegt  arī,  aizvietojot  benzīna  un  dīzeļa  automašīnas ar automašīnām,  kurās  kā  degviela tiek 
izmantota saspiestā dabasgāze (CNG).Transportā, izmantojot CNG, CO2 izmešu daudzums ir līdz 
30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu apjoms - līdz pat 90%
zemāks.  Tādēļ viens  no  Sabiedrības  pašreizējiem  mērķiem ir aktīvi  veicināt CNG infrastruktūras 
attīstību Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citas kompetences uzņēmumiem, kuri investē
CNG uzpildes staciju izveidē. 
Energopārvaldības  sistēmas  ietvaros  2023.  gadā  uzņēmums  īstenoja  9  energoefektivitātes
uzdevumus,  kuru  rezultātā  enerģijas  ietaupījums  sasniedza  83.4  MWh/gadā.  2023.  gada  martā
Sabiedrības biroja ēkā Rīgā, Aristida Briāna ielā 6,uz jumta tika uzstādīti saules paneļi ar kopējo
jaudu 23 kilovati. Dabai draudzīgā veidā saražotā elektroenerģija tiek izmantota uzņēmuma darba
vajadzībām un sedz apmēram 25% no kopējā elektrības patēriņa.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     19 
NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM 
Latvijas  Gāze  Padomē  ir  11  Padomes  locekļi.  2023.  gada  24.  novembrī  mainoties  Latvijas  Gāze
akcionāru struktūrai, Padomes locekļi N. Merigo Kuks, H. Peters Florens un Ē. Atvars ir atkāpušies
no Padomes locekļu amata. Latvijas Gāze Padome turpināja darbu 8 locekļu (nepilnā) sastāvā līdz
nākamajam akcionāru lēmumam 2024. gada 22. februārī, kad tika ievēlēta Latvijas Gāze Padome
šādā jaunā sastāvā: V. Bļugers, N. Dorofejevs, G. Reidzāns (Padomes priekšsēdētājs), E.Buncis, M.
Kolenbahs (Padomes priekšsēdētāja vietnieks), K. Janzens, J. Mihailova, J. Ivanovs, K. Seļezņovs, V.
Hatjkovs un K. Neujmins (Padomes priekšsēdētāja vietnieks). 
Periodā pēc 2023. gada 31. decembra nav bijuši citi notikumi, kas ietekmētu Sabiedrības finanšu
stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.
Valdes vārdā: 
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          20 
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU 
Sabiedrības  Valde  ir  atbildīga  par  šo  Latvijas  Gāze  finanšu  pārskatu  par  2023.  gadu  (turpmāk  - 
Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.  
Finanšu pārskati par 2023. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS
Grāmatvedības standartiem.  
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati ir sagatavoti
saskaņā  ar  spēkā  esošo normatīvo  aktu  prasībām un  sniedz patiesu  un  skaidru  priekšstatu  par 
kapitālsabiedrības  aktīviem,  saistībām,  finansiālo  stāvokli,  peļņu  vai  zaudējumiem  un  naudas
plūsmām.  Vadības  ziņojums  ietver  skaidru  pārskatu  par  kapitālsabiedrības  komercdarbības
attīstību un darbības rezultātiem.
Finanšu pārskatus 2024. gada 19. aprīlī apstiprināja Latvijas Gāze Valde, un tos Valdes vārdā 
paraksta:
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
   
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
   
 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     21 
FINANŠU PĀRSKATI   
Sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto SFPS Grāmatvedības standartu prasībām. 
KORPORATĪVĀ INFORMĀCIJA  
Uzņēmums 
Latvijas Gāze, akciju sabiedrība 
LEI kods
097900BGMO0000055872
Reģistrācijas numurs, datums un
vieta
Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642
Rīga, Latvija, 1991. gada 25. marts, pārreģistrēta
Uzņēmumu reģistrā 2004. gada 20. decembrī  
Adrese
A.Briāna 6, Rīga, Latvija, LV – 1001 
Lielākie akcionāri 
PAS Gazprom (34.0%)
AS Rietumu banka (28.97%)
Uniper Ruhrgas International GmbH (18.26%)
ITERA Latvija SIA (16.0%)
Finanšu periods  
2023. gada 1. janvāris – 2023. gada 31. decembris
Revidenta un atbildīgā zvērinātā
revidenta vārds un adrese 
Nexia Audit Advice, AS
Mihaila Tāla iela 1 
Rīgā, LV-1045, Latvija 
Zvērinātu revidentu komercsabiedrības 
Licence Nr.134
Atbildīgā zvērinātā revidente 
Marija Jansone
Sertifikāts Nr. 25 
  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          22 
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS  
Pielikums
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 
2
159 819
702 604
Pārējie ieņēmumi 
3
2 353
1 174
Materiālu izmaksas 
4
(174 878)
(562 020)
Personāla izmaksas 
5
(5 837)
(6 458)
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu,
nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus
vērtības samazinājums 
6
(1 166)
(1 380)
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās
vērtības zaudējumi 
7
-
(10 633)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 
8
(8 155)
(8 358)
Pārdošanai turēto ilgtermiņa ieguldījumu
pārvērtēšana 
-
(72 534)
Bruto peļņa/(zaudējumi) 
(27 864)
42 395
Finanšu ieņēmumi 
1 473
-
Finanšu izdevumi 
(3)
(392)
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem 
(26 394)
42 003
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 
(30 517)
(1 179)
Pārskata perioda peļņa/(zaudējumi) pirms
ārkārtas dividendēm 
(56 911)
40 824
Ārkārtas dividendes 
-
(15 000)
Pārskata perioda peļņa/(zaudējumi)  
(56 911)
25 824
EUR
EUR
Peļņa/(zaudējumi) uz vienu akciju
(1.426)
1.023
Peļņa/(zaudējumi) uz vienu akciju pirms
dividendēm (pamata un koriģēta) 
(1.426)
1.023
Peļņa/(zaudējumi) uz vienu akciju pēc
dividendēm 
(pamata un koriģēta) 
(1.426)
0.647
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     23 
APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS
Pielikums 
2023 
2022 
EUR'000
EUR'000
Pārskata perioda peļņa/(zaudējumi) 
(56 911)
25 824
Pārējie apvienotie ienākumi – posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu  
Pēcnodarbinātības pabalstu
pārvērtēšana 
(47)
4
Kopā pārējie apvienotie
ieņēmumi/(zaudējumi) 
(47)
4
Pavisam pārskata perioda apvienotie
ienākumi/(zaudējumi) 
(56 958)
25 828
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          24 
BILANCE
Pielikums
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
AKTĪVS 
Ilgtermiņa ieguldījumi 
Nemateriālie aktīvi 
9
4 001
4 333
Pamatlīdzekļi 
10 
2 293
2 371
Tiesības lietot aktīvus 
3
119 
Pārējie debitori 
12 
16 
25 
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: 
6 313
6 848
Apgrozāmie līdzekļi 
Krājumi 
11 
54 649
120 509
Avansa maksājumi par krājumiem
297
63 
Debitori
12 
21 737
81 951
Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā 
13 
1 775
5 850
Pārējie apgrozāmie līdzekļi 
14 
628
554 
Pārdošanai turētie ieguldījumi 
-
122 000
Nauda un tās ekvivalenti 
78 328
41 237
Apgrozāmie līdzekļi kopā: 
157 414
372 164
AKTĪVU KOPSUMMA 
163 727
379 012
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU   
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     25 
BILANCE (TURPINĀJUMS) 
Pielikums
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
PAŠU KAPITĀLS UN
SAISTĪBAS 
Pašu kapitāls 
Akciju kapitāls 
16
55 860
55 860
Akciju emisijas uzcenojums
20 376
20 376
Rezerves
(67)
(20)
Nesadalītā peļņa 
48 918
235 903
Pašu kapitāls kopā: 
125 087
312 119
Saistības 
Ilgtermiņa saistības 
Nomas saistības 
-
51 
Uzkrājumi pēcnodarbinātības 
pabalstu saistībām 
17 
76 
39 
Ilgtermiņa saistības kopā: 
76 
90 
Īstermiņa saistības 
Parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem 
18
5 492
37 327
Nomas saistības 
-
89 
Uzņēmuma ienākuma
nodoklis
15 
55
-
Pārējās saistības 
19
9 805
26 987
Neizmaksātās dividendes 
23 212
2 400
Īstermiņa saistības kopā: 
38 564
66 803
Saistības kopā: 
38 640
66 893
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU
KOPSUMMA
163 727
379 012
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          26 
SABIEDRĪBAS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ  
Akciju kapitāls  
Akciju
emisijas
uzceno-
jums
Rezerves
Nesadalītā
peļņa 
Kopā 
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
2021. gada 31. decembrī
55 860
20 376
204 521
5 534
286 291
Darījumi ar akcionāriem 
Dividendes
-
-
-
(15 000)
(15 000)
Darījumi ar akcionāriem 
-
-
-
(15 000)
(15 000)
Citi apvienotie ienākumi 
Pārskata gada peļņa 
-
-
-
40 824
40 824
Citi apvienotie ienākumi 
-
-
4
-
4
Apvienotie ienākumi kopā: 
-
-
4
40 824
40 828
Reorganizācijas rezervju
pārklasifikācija 
-
-
(204 545)
204 545
-
2022. gada 31. decembrī
55 860
20 376
(20)
235 903
312 119
Darījumi ar akcionāriem 
Dividendes
-
-
-
(130 074)
(130 074)
Darījumi ar akcionāriem 
-
-
-
(130 074)
(130 074)
Citi apvienotie ienākumi 
Pārskata gada peļņa/
(zaudējumi) 
-
-
-
(56 911)
(56 911)
Citi apvienotie ienākumi/
(zaudējumi) 
-
-
(47)
-
(47)
Apvienotie ienākumi kopā: 
-
-
(47)
(56 911)
(56 958) 
2023. gada 31. decembrī 
55 860
20 376
(67)
48 918
125 087
Aigars Kalvītis
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     27 
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 
Pielikums
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības 
 
Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa  
(26 394)
42 003
Korekcijas:
- pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus nolietojums
10 
377 
365
- nemateriālo aktīvu amortizācija
9
792
1 014
- izmaiņas uzkrājumos
(10)
13 
- (peļņa)/zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas
(68)
5
- procentu izdevumi
3
286
- procentu ieņēmumi
(1 185)
-
- zaudējumi no ieguldījumu vērtības samazināšanas
-
72 534
- zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas
13 
-
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: 
- debitoros
64 135
128 376
- krājumos
65 860
1 769
- avansa maksājumos par krājumiem
(234)
29 234
- kreditoros
(49 017)
(181 568)
- samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis
(30 462)
(1 179)
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības 
23 810
92 852
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības 
Pamatlīdzekļu iegāde 
10 
(350)
(402)
Nemateriālo aktīvu iegāde 
9
(460)
(421)
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi 
154
52 
Pārdošanai turēto ieguldījumu pārdošana 
122 068
-
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības 
121 412
(771)
Naudas plūsma no finanšu darbības 
Atmaksātais overdrafts/aizņēmumi 
-
(38 994)
Samaksātās nomas 
(51)
(51)
Samaksātie procenti 
(3)
(286)
Saņemtie procenti 
1 185
-
Izmaksātās dividendes 
(109 262)
(12 600)
Neto naudas plūsma no finanšu darbības  
(108 131)
(51 931)
Neto naudas plūsma
37 091
40 150
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā 
41 237
1 087
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās 
78 328
41 237
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          28 
PIELIKUMI
1. Informācija par darbības segmentiem
Saskaņā  ar  2023.  gada  aprīlī  parakstīto  līgumu,  2023.  gada  17.  jūlijā  tika  izpildīti  pēdējie
priekšnosacījumi Sabiedrībai 100%piederošā meitasuzņēmuma AS “Gaso” pārdošanas darījuma
pabeigšanai  un  2023.  gada  24.  jūlijā  ir  reģistrēta  īpašumtiesību  maiņa  Latvijas  Republikas
Komercreģistrā,  par  AS  “Gaso”  100%  kapitāldaļu  turētāju  kļūstot  AS  “Eesti  Gaas”.  Kā  rezultātā
Latvijas Gāze koncerns beidza pastāvēt, un turpmāk finanšu pārskatā tiks aplūkoti tikai dabasgāzes
tirdzniecības segmenta rezultāti.  
Sabiedrība  sniedz  dabasgāzes  iepirkšanas,  tirdzniecības  un  pārdošanas  pakalpojumus  Latvijā,
Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Šie pakalpojumi ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu
rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām.
2. Ieņēmumi 
Gāzes tirdzniecība
Kopā 
2023
Latvija
Ārpus Latvijas 
EUR'000
EUR'000
EUR'000
Segmenta ieņēmumi
140 474
17 677
158 151
Citi ieņēmumi 
1 508
160
1 668
141 982
17 837
159 819
Gāzes tirdzniecība
Kopā 
2022
Latvija
Ārpus Latvijas 
EUR'000
EUR'000
EUR'000
Segmenta ieņēmumi
356 212
334 953
691 165
Citi ieņēmumi 
6 630
4 809
11 439
362 842
339 762
702 604
3. Pārējie ieņēmumi  
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Soda naudas
1 384
917
Citi ieņēmumi 
969 
257
2 353
1 174
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     29 
4. Materiālu izmaksas  
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas 
174 813
561 954
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas 
65 
66 
174 878
562 020
5. Personāla izmaksas 
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Darba alga
4 419
4 943
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
1 003
1 116
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana 
217
216
Pārējās personāla izmaksas 
198
183 
5 837
6 458
Vidējais darbinieku skaits
2023
2022
Padomes locekļi 
10 
11 
Valdes locekļi
4
4
Pārējie darbinieki 
105
107 
KOPĀ 
119 
122
Valdes un Padomes atalgojums
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Darba alga
1 191
1 376
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
203
243
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana 
49 
49 
1 443 
1 668
6. Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot
aktīvus vērtības samazinājums 
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Nemateriālo aktīvu amortizācija 
792
1 014
Pamatlīdzekļu nolietojums un
vērtības samazinājums 
261
279
Tiesību lietot aktīvus nolietojums 
113 
87 
1 166
1 380
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          30 
7. Atvasinātie finanšu instrumenti 
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Atvasināto finanšu instrumentu
neto patiesās vērtības zaudējumi 
-
(10 633)
-
(10 633)
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi 2022. gadā sastādīja 10 633 tūkst.
EUR,  kas  radās  no  finanšu  riska  ierobežošanas  darbībām.  Visa  summa  ir  attiecināma  uz
pamatdarbību 2022. gada pārskata periodā, kas aprēķināta kā summa (110 897) tūkst. EUR (reverss
iepriekšējā  gada  uzkrājumiem),  plus  2022.  gadā  samaksātajai  neto  summai  121  530  tūkst.  EUR
apmērā.  2023.  gada  31.  decembrī  Sabiedrībai  nav  spēkā  esoši  dabasgāzes  cenas  mijmaiņas
darījumi/atvasinātie finanšu intrumenti.
8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Uzkrājumu bezcerīgajiem
debitoriem palielinājums, neto 
361
3 343
Biroja un citas administratīvās
izmaksas
1 806
1 531
Ziedojumi, finansiālais atbalsts 
2 525
1 059
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un
transporta izmaksas
1 213
969 
Pārdošanas un reklāmas izmaksas 
1 122
828
Nodokļi un nodevas 
837
245
Telpu un teritorijas izmaksas
(noma, elektrība, apsardze un citi
pakalpojumi)
245
261
Citas izmaksas
46 
65 
Zaudējumi no pamatlīdzekļu
pārdošanas un izslēgšanas 
-
57 
8 155
8 358
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     31 
9. Nemateriālie aktīvi 
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Sākotnējā vērtība 
Perioda sākumā 
7 656
7 235
Iegādāti 
460
421
Perioda beigās 
8 116
7 656
Amortizācija 
Perioda sākumā 
3 323
2 309
Amortizācija pārskata gadā 
792
1 014
Perioda beigās 
4 115
3 323
Atlikusī vērtība uz perioda
beigām 
4 001
4 333 
10. Pamatlīdzekļi
Zeme,
ēkas,
būves 
Pārējie
pamatlīdzekļi 
Nepabeigto
celtniecības
objektu izmaksas
Kopā 
EUR’000 
EUR’000 
EUR’000 
EUR’000 
Sākotnējā vērtība 
31.12.2022
1 811
1 755
140
3 706
Iegādāts  
18
192
-
210
Pārvietots 
109 
31 
(140)
-
Norakstīts 
-
(172)
-
(172)
31.12.2023
1 938
1 806
-
3 744
Nolietojums
31.12.2022
234
1 101
-
1 335
Aprēķināts 
76 
185 
-
261
Norakstīts 
-
(145)
-
(145)
31.12.2023
310
1 141
-
1 451
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2023
1 628
665 
-
2 293
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2022
1 577
654
140
2 371
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          32 
Zeme,
ēkas,
būves 
Pārējie
pamatlīdzekļi 
Nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
Kopā 
EUR’000 
EUR’000 
EUR’000 
EUR’000 
Sākotnējā vērtība 
31.12.2021
1 811
1 760
-
3 571
Iegādāts 
-
262
140
402 
Norakstīts 
-
(267)
-
(267)
31.12.2022
1 811
1 755
140
3 706
Nolietojums
31.12.2021
162
1 105
-
1 267
Aprēķināts 
72 
206
-
278
Norakstīts 
-
(210)
-
(210)
31.12.2022
234
1 101
-
1 335
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2022
1 577
654
140
2 371
Atlikusī bilances vērtība
31.12.2021
1 649
655
-
2 304
11. Krājumi 
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Dabasgāze 
54 649
120 509
54 649
120 509
12. Debitori 
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība) 
16 
25 
16 
25 
Īstermiņa debitori (nominālvērtība) 
30 412
90 437
Uzkrājumi īstermiņa debitoru parādu
vērtības samazinājumam 
(8 675)
(8 486)
21 737
81 951
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     33 
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru  
2023
2022
vērtības samazinājumam  
EUR'000
EUR'000
Uzkrājumi gada sākumā  
8 486
5 369
Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā 
1 928
6 098
Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji uzkrātā
šaubīga debitora atgūšanas rezultātā 
(1 567)
(2 756)
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai
zaudējumu aprēķinā 
361
3 342
Norakstīti bezcerīgi parādi 
(172)
(225)
Uzkrājumi gada beigās 
8 675
8 486
Uzkrājumi  parādiem  tika  izveidoti,  balstoties  uz  atsevišķu  klientu  grupu  finansiālā  stāvokļa  un
saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma,
jo  konkrētās  summas  tiek  periodiski  pārskatītas  un  izmaiņas  tiek  atspoguļotas  peļņas  vai
zaudējumu aprēķinā. 
13. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā 
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Uzkrātie ieņēmumi 
-
4
Rezervētie līdzekļi 
1 775
5 846
1 775
5 850
14. Pārējie apgrozāmie līdzekļi 
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Nākamo periodu izdevumi 
628
554 
628
554
15. Nodokļi
Nodokļu kustība 
Saistības 
Pārmaksa 
Aprēķināts 
Samaksāts 
Saistības 
Pārmaksa
31.12.2022
31.12.2022
2023
2023
31.12.2023
31.12.2023
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
Pievienotās vērtības
nodoklis
12 346
-
41 555
(51 252)
2 649
-
Akcīzes nodoklis 
457
-
2 475
(2 569)
363
-
Sociālās
apdrošināšanas
maksājumi 
139
-
1 628
(1 614)
153 
-
Uzņēmumu
ienākuma nodoklis 
-
-
30 517
(30 462)
55 
-
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis
111 
-
976
(1 004)
83 
-
13 053
-
77 151
(86 901)
3 303
-
Saistības 
Pārmaksa 
Aprēķināts 
Samaksāts 
Saistības 
Pārmaksa 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          34 
Nodokļu kustība 
31.12.2021
31.12.2021
2022
2022
31.12.2022
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
Pievienotās vērtības
nodoklis
19 597
-
63 379
(70 630)
12 346
-
Akcīzes nodoklis 
841
-
4 011
(4 395)
457
-
Sociālās
apdrošināšanas
maksājumi 
116 
-
1 556
(1 533)
139
-
Uzņēmumu
ienākuma nodoklis 
-
-
1 179
(1 179)
-
-
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis
62 
-
932
(883)
111 
-
20 616
-
71 057
(78 620)
13 053
-
16. Akcijas un akcionāri 
31.12.2023
31.12.2023
31.12.2022
31.12.2022
% no
kopējā
akciju
kapitāla 
Akciju
skaits
% no
kopējā
akciju
kapitāla 
Akciju
skaits
Akciju kapitāls 
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 
36.52
14 571 480
36.52
14 571 480
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas
63.48
25 328 520
63.48
25 328 520
100.00
39 900 000
100.00
39 900 000
Akcionāri 
Uniper Ruhrgas International GmbH
(ietverot vārda (slēgto akciju emisiju)
akcijas 7 285 740)
18.26
7 285 740
18.26
7 285 740
Marguerite Gas II S. à r.l. (publisko akciju
emisiju akcijas 11 560 645)
-
-
28.97
11 560 645
AS Rietumu banka (publisko akciju
emisiju akcijas 11 560 645)
28.97
11 560 645
-
-
Itera Latvija SIA (publisko akciju emisiju
akcijas 6 384 001)
16.00
6 384 001
16.00
6 384 001
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto
akciju emisiju) akcijas 7 285 740)
34.00
13 566 701
34.00
13 566 701
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju)
akcijas 6 260 961 
2.77
1 102 913
2.77
1 102 913
100.00
39 900 000 
100.00
39 900 000 
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls 2022. gada 31. decembrī un 2023. gada 31.
decembrī  ir  EUR  55  860  000  un  tas  sastāvēja  no  39 900  000  akcijām,  ar  vienas  akcijas 
nominālvērtību 1.40 EUR. Sabiedrības akcijasdod to īpašniekiem vienādas tiesības uz dividendes
un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām akcionāru sapulcē. 14 571 480 (četrpadsmit
miljoni pieci simtiseptiņdesmit viens tūkstotis četri simti astoņdesmit) Sabiedrības akcijas ir vārda
akcijas. 25 328 520 (divdesmit pieci miljoni trīs simti divdesmit astoņi tūkstoši pieci simti divdesmit)
Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskā apgrozībā. Visas Sabiedrības akcijas ir
dematerializētas akcijas. 
Sabiedrība nosaka, aprēķina un izmaksā dividendes atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.   
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     35 
2023. gadā tika sadalītas dividendes par 2022.gadu un no iepriekšējo gadu nesdalitās peļņas 130 
074 tūkstošu EUR apmērā (3,26 EUR par akciju).
Peļņa par akciju 
Peļņa/(zaudējumi) 
par akciju
2023
2022
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. 
(56 911)
25 824
Akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.)
39 900
39 900
Akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.)
39 900
39 900
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo akciju skaits tūkst. (b) 
39 900
39 900
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR 
(1.426)
0.647
17. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem 
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Uzkrājumi pārskata gada sākumā 
39 
29 
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā 
(8)
16 
Izmaksāti  
(2)
(2)
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu
rezultātā – atzīti apvienoto ienākumu pārskatā 
47 
(4)
Uzkrājumi pārskata gada beigās 
76 
39 
Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi 
2023
2022
Diskonta likme,%
0.039085%
0.031855%
Darbinieku rotācijas koeficients, % 
9.71%
23.90%
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi 
64.75-65
64-65 
Atalgojuma pieaugums, %
4.00%
4.00%
Iemaksas privātajā pensiju fondā, % 
5.00%
5.00%
VSAOI (darbiniekiem),%
23.59%
23.59%
VSAOI (pensionāriem),% 
20.77%
20.77%
Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi 
Pieņēmumu izmaiņu ietekme
uz uzkrājumu apjomu 
31.12.2023
31.12.2022
Izmaiņas pieņēmumos 
Diskonta likme
+ 0.5p.p.
Uzkrājums samazinās par 
0.139%
0.033%
Darbinieku rotācijas
koeficients
+ 0.5p.p.
Uzkrājums samazinās par 
0.42%
0.36%
Darbinieku
pensionēšanās vecums 
+1 gads
Uzkrājums samazinās par 
17.10%
27.24%
Atalgojuma pieaugums
+0.5p.p.
Uzkrājums pieaug par 
0.13%
0.04%
Iemaksas privātajā
pensiju fondā 
+0.5p.p.
Uzkrājums pieaug par 
0.02%
0.02%
VSAOI
+0.5p.p.
Uzkrājums pieaug par 
0.09%
0.09%
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          36 
Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi 
Pieņēmumu izmaiņu ietekme
uz uzkrājumu apjomu 
31.12.2023
31.12.2022
Izmaiņas pieņēmumos 
Diskonta likme
- 0.5p.p.
Uzkrājums pieaug par 
0.140%
0.033%
Darbinieku rotācijas
koeficients
- 0.5p.p.
Uzkrājums pieaug par 
0.43%
0.37%
Darbinieku
pensionēšanās vecums 
-1 gads
Uzkrājums pieaug par 
21.91%
20.11%
Atalgojuma pieaugums
-0.5p.p.
Uzkrājums samazinās par 
0.13%
0.04%
Iemaksas privātajā
pensiju fondā 
-0.5p.p.
Uzkrājums samazinās par 
0.02%
0.02%
VSAOI
-0.5p.p.
Uzkrājums samazinās par 
0.09%
0.09%
Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2023. gadā bija 0.039085% ,
2022.  gadā  0.031855%,  t.i.,  vienāda  ar  vidējo  valsts  iekšējā  aizņēmuma  vērtspapīru  ar  sākotnējo
dzēšanas  termiņu  pieci  gadi  un  vairāk  gada  peļņas  likmi,  kas  noteikta  šādu  vērtspapīru  divos 
pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).  
Savukārt, pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 9.71% (2022. gadā 23.90%) apmērā tika 
iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma
aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā. 
Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstāsuz 1995. gada 2. novembrī pieņemtā
likuma  “Par  valsts  pensijām”  (turpmāk  –  Likums)  Pārejas  noteikumu  8.1  pantu,  kas  nosaka,  ka
Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums — 
no 62 līdz 65 gadiem — pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot, kāds tas katru gadu ir. 2023. gada 31.
decembrī tie ir 64.75 gadi (2022. gada 31. decembrī – 64.5 gadi).
Aprēķinos  izmantotais  pieņēmums par  atalgojuma pieaugumu  atbilst  prognozētajam inflācijas
rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm, 2024. gadā tas būs ap 8.0%, 
pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants, kā arī ņemot vērā
Sabiedrības  personāla  izmaksu  pieaugumu.  Šobrīd  Sabiedrībā  šis  pieņēmums  4%  apmērā  ir 
nemainīgs jau vairākus gadus. Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika
izdarīts, pamatojoties uz Sabiedrības koplīgumu. 
Pieņēmumi  par  VSAOI  likmēm  darbiniekiem  un  pensionāriem  ir  izdarīti  atbilstoši  aprēķinu
metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 17.12.2020. Ministru kabineta (MK)
sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās  apdrošināšanas iemaksu
likmes  sadalījumu  pa  valsts  sociālās  apdrošināšanas  veidiem",  un  tajos  šīs  likmes  ir  noteiktas
attiecīgi 23.59% un 20.77% apmērā. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     37 
18. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 
31.12.2023
31.12.2022
EUR’000 
EUR’000 
Parādi saistītiem uzņēmumiem* 
-
3 908
Parādi trešajām pusēm 
5 492
33 419
5 492
37 327
*AS “Gaso” no 17.07.2023. vairs nav Sabiedrības saistīts uzņēmums. 
19. Pārējās saistības 
31.12.2023
31.12.2022
EUR’000 
EUR’000 
Saņemtās priekšapmaksas 
5 069
11 784
Pievienotās vērtības nodoklis 
2 649
12 345
Uzkrātās izmaksas  
958
1 609
Akcīzes nodoklis 
363
457
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu
izmaksas
375 
359
Darbinieku atalgojums
135
158 
Valsts sociālās apdrošināšanasobligātās
iemaksas
153 
139
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 
83 
111 
ārējās īstermiņa saistības 
20 
25 
9 805
26 987
20. Saistīto personu darījumi 
Pārskata periodā Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādām saistītām personām: 
Ar  PAS  “Gazprom”  -  atbilstoši  2017.gadā  noslēgtajam  Aģenta  līgumam  -  par  dabasgāzes
transportēšanu Latvijas Republikā un dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. 
Ar AS “Gaso” – līgums par dabasgāzes tirdzniecību; nedzīvojamo telpu nomas līgums Nr. 57 par AS
“Gaso” piederošā n/ī iznomāšanu Vagonu ielā 20, Rīgā Sabiedrības vajadzībām; Sadarbības līgums
par saimnieciskās darbības pakalpojumu nodrošināšanu. 
Ieņēmumi vai izdevumi  
2023*
2022
EUR’000 
EUR’000 
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk.
balansēšanas pakalpojumi, pašpatēriņš un citi) 
AS “Gaso” 
3 219
13 076
PAS “Gazprom” 
2 266
8 111
Dabasgāzes iepirkumi 
PAS “Gazprom” 
-
201 294
Izdevumi par dabasgāzes sadali un  
citiem saistītajiem pakalpojumiem 
AS “Gaso” 
15 940
30 920
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās
vērtības zaudējumi 
“SEFE Marketing & Trading Limited” 
-
4 435
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          38 
Prasības un saistības pret saistītām personām
2023*
2022
EUR’000 
EUR’000 
Saistīto uzņēmumu parādi 
AS “Gaso” 
-
5 081
Parādi saistītajiem uzņēmumiem  
par dabasgāzi un pakalpojumiem 
AS “Gaso” 
-
3 908
*AS “Gaso” no 17.07.2023. vairs nav Sabiedrības saistīts uzņēmums. Darījumi ar AS “Gaso” norādīti
par periodu no 01.01.2023. līdz 17.07.2023.  
21. Finanšu risku pārvaldība 
Patiesās vērtības apsvērumi  
Finanšu aktīvi un saistības  
Līmenis  
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi 
3
21 737
81 951
Uzkrātie ieņēmumi  
3
-
4
Rezervētie līdzekļi 
2
1 775
5 846
Nauda un tās ekvivalenti 
2
78 328
41 237
Finanšu aktīvi
101 840
129 038
Nomas saistības 
3
-
140
Uzkrātas izmaksas  
3
958
1 609
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 
3 
5 492
37 327
Finanšu saistības
6 450
39 076
Aktīvajos  tirgos tirgoto finanšu  instrumentu  patiesā  vērtība balstīta uz kotētajām  tirgus cenām
bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no
biržas,  tirgotāja,  brokera,  nozares  grupas,  izcenošanas  pakalpojuma  vai  regulatīvās  iestādes  un
regulāri  tiek  pieņemtas  tirgus  darījumos  uz  nesaistītu  pušu  darījumu  nosacījumiem  atbilstoša
pamata.
Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas
tehniku, kasiekļauj novērojamus tirgus datusun vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem
modeļiem.  Balstoties  uz  patiesās  vērtības  hierarhiju,  atbilstoši  SFPS  Grāmatvedības  standartos 
noteiktajam, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1. līmenī, 2. līmenī un 3. līmenī.
Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja
to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati. 
Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:  
1.  Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos; 
2.  Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     39 
Kotētas tirgus cenas – 1. līmenis 
Vērtēšanas tehnikā 1. līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem
aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus
situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos. 
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati – 2. līmenis 
Vērtēšanas  tehnikā  2.  līmenī  izmantotajos  modeļos  visi  būtiskākie  dati,  tieši  vai  netieši,  ir
novērojami no aktīvu vai saistību puses.Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1. līmenī iekļautās
kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i., cena), vai netieši (t.i., tiek iegūti no cenas). 
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem
tirgus datiem –3. līmenis
Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem
(nenovērojamie  tirgus  dati)  ir  klasificēta  kā  3.  līmenis.  Par  nenovērojamiem  tirgus  datiem  tiek
uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgusvai finanšu aktīva sarežģītības
dēļ. 3. līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstotiesuz līdzīga rakstura novērojamiem tirgusdatiem,
vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas. 
Ilgtermiņa  aizņēmumu  no  kredītiestādēm  patiesā  vērtība  tiek  noteikta,  diskontējot  nākotnes 
naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas
aizņēmumiem  no  kredītiestādēm,  pārsvarā  ir  mainīgas,  aizņēmumi  saņemti  nesen  un  būtiski
neatšķiras  no  tirgus  procentu  likmēm,  ilgtermiņa  saistību  patiesā  vērtība  aptuveni  atbilst  to
uzskaites vērtībai. 
Sabiedrības finanšu aktīvi ietilpst 3. līmenī, izņemot naudu un naudas ekvivalentus un atvasinātos
finanšu instrumentus, kas atbilst 2. līmenim.  
Kredītrisks 
Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam, proti, riskam, ka gadījumā, ja darījuma partneris nespēs pildīt 
līgumsaistības  pret Sabiedrību, radīsies materiāli zaudējumi. Kredītriski  rodas no naudas un tās 
ekvivalentiem,  kā  arī  no  kredītriska  attiecībās  ar  klientiem,  tostarp  nenokārtotiem  debitoru
parādiem.  
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi 
31.12.2023
31.12.2022
EUR'000
EUR'000
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi 
Parādi, kam atzīts vērtības samazinājums 
8 446
8 162
Termiņš nav iestājies 
20 411
74 750
Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts 
1 520
7 453
Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts 
51 
97 
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, bruto 
30 428
90 462
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības
samazinājumam 
(8 675)
(8 486)
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, neto 
21 753
81 976
Kopējā pakļautība kredītriskam 
21 753
81 976
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          40 
Kredītriska pārvaldības prakse 
Kredītriska  mazināšanai  Sabiedrība  ieviesa  vairākas  kredītriska  pārvaldīšanas  procedūras.
Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālu kredītriska novērtējumu, kasietver vairākas
prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu,
kā  arī  biežus  norēķinus,  lai  novērstu  parāda uzkrāšanos.  Sākotnēju  šaubu  gadījumā  klienti tiek
regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījumspakalpojumu sniegšanai un
dabasgāzes  pārdošanai  tiek  prasīts  papildu  nodrošinājums.  Mazākiem  klientiem  Sabiedrība  ir
apstiprinājusi detalizētu kredītkontroles procesu,kurā aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai
un  nepieciešamās  saziņas  ar  klientiem,  lai  novērstu  parāda  uzkrāšanos.  Uzkrājumi  tiek  veikti,
pamatojoties  uz  grāmatvedības  standartiem.  Debitoru  parādi,  kam  netiek  individuāli  vērtēta
vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un
kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazinājumu.  
Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība irapstiprinājusi finanšu
aktīvu  pārvaldības  politiku.  Saskaņā  ar  iekšējām  vadlīnijām  visas  kredītiestādes,  ar  kurām
Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus.
Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā
iestādē.  
Likviditātes risks 
Likviditātes  risks  saistīts  ar  Sabiedrības  spēju  izpildīt  saistības  noteiktajos  termiņos.  Sakarā  ar 
Sabiedrības  darbības  izteikto  sezonalitāti  naudas  ieplūšana  ir  pakļauta  lielām  svārstībām  gada
ietvaros  un  lielākā  daļa  ieņēmumu  tiek  gūta  gada  pirmajā  un  ceturtajā  ceturksnī,  kamēr  ar
uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijasizmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu
izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.  
Likviditātes  riska  pārvaldībai  Sabiedrība  izmanto  naudas  plūsmas  plānošanas  rīkus.  Sabiedrība
sastāda  gada,  ceturkšņa  un  mēneša  naudas  plūsmas,  lai  noteiktu  operatīvās  naudas  plūsmas
prasības.  
Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, 2023. gada 31. decembrī: 
2024
2-5 gadi
Kopā 
Bilances
vērtības  
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas 
6 450
-
6 450
6 450
6 450
-
6 450
6 450
Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, 2022. gada 31. decembrī: 
2023
2-5 gadi
Kopā 
Bilances
vērtības  
EUR'000
EUR'000
EUR'000
EUR'000
Nomas
89 
51 
140
140
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas 
35 028
-
35 028
35 028
35 117
51 
35 168
35 168
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     41 
Kapitāla riska vadība 
Sabiedrības  mērķi  attiecībā  uz  kapitāla  riska vadību  ir nodrošināt  Sabiedrības  spēju  turpināt  to
darbību, dodot atdevi to īpašniekiem un sniedzot labumuscitām ieinteresētajām pusēm, kā arī
uzturēt  optimālu  kapitāla  struktūru,  tādējādi  samazinot  kapitāla  cenu.  Sabiedrība  veic  kapitāla
vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts
kā  Sabiedrības  kopējo  saistību  attiecība  pret  to  kopējo  kapitālu.  Saistībās  tiek  iekļautas  visas
ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējā kapitālā tiek iekļautas visas Sabiedrības saistības
un pašu kapitāls. Šis koeficients tiek izmantots, lai novērtētu Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī
to maksātspēju. 
2023.  gada  31.  decembrī  un  2022. gada  31.  decembrī  aizņemtā  kapitāla  attiecība  pret  kopējo
kapitālu bija šāda: 
31.12.2023
31.12.2022
EUR’000 
EUR’000 
Saistības kopā 
38 640
66 893
(Nauda un naudas ekvivalenti)
(78 328)
(41 237)
(Rezervētie līdzekļi) 
(1 775)
(5 846)
Neto saistības kopā 
(41 463)
19 810
Pašu kapitāls un saistības kopā 
163 727
379 012
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo
kapitālu 
(25.32%)
5.23%
Tirgus risks
Tirgus risksir risks, ka tirgus faktoru izmaiņas,piemēram, ārvalstu valūtaskursu, procentu likmju
un  preču  cenu  izmaiņas  ietekmēs  Sabiedrības  peļņu.  Sabiedrībai  2023.  gada  31.  decembrī  nav
naudas līdzekļu atlikuma ārvalstu valūtā, un Sabiedrībai nav citu aktīvu vai saistību ārvalstu valūtās.  
Sabiedrība  savā  darbībā  saskaras  ar  tirgus  risku,  kas  rodas  no  dabasgāzes  cenu  svārstībām,
pārdošanas un iegādes laika atšķirībām un iegādes un pārdošanas cenošanas modeļu starpības
dēļ.  AS  “Latvijas  Gāze”  par  prioritāti  izvirza  iekšējo  tirgus  riska  mazināšanu,  pārskatot  piegādes
līguma nosacījumus un iespēju robežās strādājot ar savu tirdzniecības portfeli.  
Procentu likmju risks
Procentu likmju risks Sabiedrībai nav būtisks.
22. Citu risku vadība 
Darbības atbilstības risks 
Darbības atbilstības risks ir risks, ka Sabiedrībai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski
pienākumi,  vai  pret  tiem  var  tikt  piemērotas  sankcijas,  vai  var  pasliktināties  to  reputācija,  jo
Sabiedrība neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Sabiedrība rūpīgi
seko  izmaiņām  normatīvajos  aktos,  kā  arī  Sabiedrības  iekšējo  kontroles  procesu  darbībai,  lai 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          42 
nodrošinātu  darbības  atbilstību  esošajiem  normatīvajiem  aktiem  un  laicīgi  sagatavotos
nepieciešamajām darbības izmaiņām nākotnē.
Atbilstības riska pārvaldīšanai tiek izmantotas šādas pieejas:  
-  regulāra normatīvo aktu, izmaiņu un grozījumu tajos uzraudzība, veicot attiecīgo prasību
ieviešanu Sabiedrības darbībā un veicot atbilstošu iekšējo normatīvo aktu aktualizāciju; 
-  sadarbības līgumu saskaņošana un regulāra izpildes uzraudzība; 
-  pārskatu un atskaišu savlaicīga sagatavošana un sniegšana, uzraugošo iestāžu un citu ārēju
institūciju pieprasīju apstrāde un izpilde; 
-  Sabiedrības  iekšējo  normatīvo  aktu  aktualizācija  un  faktiskās  darbības  atbilstības  šiem
aktiem izvērtēšana, valdes lēmumu un rīkojumu izpildes uzraudzība, kā arī iekšējo un ārējo
pārbaužu laikā konstatēto trūkumu novēršana; 
-  trauksmes celšanas sistēmas ieviešana Sabiedrībā – ziņošana par pārkāpumiem, kas izriet 
ārpus  personīgo  interešu  aizskārumiem  un  skar  Sabiedrību,  tās  darbinieku  kopumā  vai
vispārējas Sabiedrības intereses; 
-  interešu konflikta savlaicīga identifikācija un novēršana; 
-  nodokļu riska pārvaldība.
23. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi 
Gatavojot  finanšu  pārskatus  atbilstoši  SFPS  Grāmatvedības  standartiem,  jāizmanto  būtiskas 
grāmatvedības  aplēses,  kas  pēc  definīcijas  reti  atbilst  faktiskajiem  rezultātiem.  Kā  arī  vadībai,
piemērojot Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi.  
Šajā  pielikumā  ir  sniegta  informācija  par  jomām,  kas  saistītas  ar  augstāku  sprieduma  vai
sarežģītības pakāpi, kas, visticamāk, tiks būtiski koriģētas aplēšu un pieņēmumu dēļ, ja tie izrādīsies
nepareizi.
Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu un uzkrāto ieņēmumu summa 
Zaudējumu uzkrājumi finanšu aktīviem, tostarp debitoru parādiem unuzkrātajiem ienākumiem,
ir balstīti uz pieņēmumiem par neizpildes risku un paredzamajām zaudējumu likmēm. Izdarot šos
pieņēmumus un izvēloties datus vērtības samazināšanās aprēķinam,  Sabiedrība ņem vērā savu
pieredzi, esošos tirgus apstākļus, kā arī nākotnes aplēses katra pārskata perioda beigās. Tā kā lielā
klientu skaita dēļ individuāls debitoru parāda novērtējums nav iespējams, individuāli tiek vērtēti
tikai būtiskie parādnieki. Kavētie parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek
klasificēti  grupās,  apvienojot  parādus  pēc  nokavēto  dienu  skaita,  un  kopīgi  vērtēti  attiecībā  uz
vērtības  samazināšanos.  Sīkāka  informācija  par  galvenajiem  pieņēmumiem  un  izmantotajiem 
datiem,  kas  izmantoti,  lai  novērtētu  sagaidāmos  kredītu  zaudējumus,  sniegta  21.  pielikumā, 
kredītriska sadaļā. 
Pēcnodarbinātības pabalstu saistības 
Ņemot vērā Koplīguma nosacījumus par nākotnē paredzamajiem darbiniekiem izmaksājamiem
pēcnodarbinātības  pabalstiem,  Sabiedrības  ietvaros  ir  aprēķinātas  pēcnodarbinātības  pabalstu
uzkrātās saistībasatbilstoši metodikai, kas izstrādāta, balstoties uz aktuārmatemātikas metodēm
un  SFPS,  izmantojot  perspektīvo  aprēķina  metodi  un  plānotās  vienības  metodi.  Aprēķinos
izmantota diskontēšanas likme,kasvienāda ar gada vidējo peļņaslikmi, kas noteikta divos pēdējos
laidienos Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci un
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     43 
vairāk gadu. Uzkrājumu  aprēķini tiek veikti katram darbiniekam atsevišķi pēc stāvokļa uz katra
pārskata  gada  31.  decembri,  un  tiek  aktualizēti  katru  gadu,  t.sk.  pēc  stāvokļa  uz  2023.  gada  31.
decembri. Vienlaicīgi ar pēcnodarbinātības pabalstu saistību aprēķināšanu tiek veidoti uzkrājumi
darba  devēja  obligātajām  valsts  sociālās  apdrošināšanas  iemaksām  un  iemaksām  privātajos
pensiju fondos.
Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls vai aģents akcīzes nodokļa
iekasēšanā un maksāšanā 
Vadība ir noteikusi, ka, attiecībā uz akcīzes nodokli, Sabiedrība darbojas kā aģents, iekasējot akcīzes
nodokli valsts vārdā. Rezultātā, akcīzes nodoklis tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem (līdzīgi kā ar
citiem pārdošanas nodokļiem), nevis iekļauts gan ieņēmumos, gan pārdošanas izmaksās, jo šāda
informācijas atklāšana labāk atspoguļotu darījuma būtību. 
Minēto vadības secinājumu pamato šādi argumenti: 
⎯  Lai gan “ražošana” un “pārdošana” (nodošana tiešajam lietotājam) uzņēmējdarbības rakstura
dēļ faktiski nav nodalītas, akcīzes nodokļa maksāšanas galvenais notikums ir “piegāde” gala
lietotājam.  Tas  norāda,  ka  akcīzes  nodoklis  tiek  samaksāts  tūlīt  pēc  nodošanas  gala 
patērētājam, un tāpēc tas pēc būtības ir tuvāks tirdzniecības nodoklim. 
⎯  Akcīzes nodoklis ir skaidri nodalīts no pārdošanas cenas, un tas tiek atsevišķi uzrādīts rēķinos
komerciāliem klientiem.  
24. Galvenās grāmatvedības politikas 
Zemāk  norādītas  galvenās  grāmatvedības  politikas,  kas  bijušas  spēkā,  gatavojot  šos  finanšu
pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts
citādi.  
Sagatavošanas pamats  
AS  “Latvijas  Gāze”  finanšu  pārskats  ir  sagatavots  saskaņā  ar  Eiropas  Savienībā  apstiprinātajiem
SFPS  Grāmatvedības standartiem  (SFPS)  un  SFPS  Interpretāciju  komitejas  (IK)  izdotajām
interpretācijām, pēc darbības turpināšanas principa. 
Finanšu pārskats sagatavots pēc sākotnējo izmaksu principa. 
Visas summas šajā finanšu pārskatā uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas
citādi. Euro (EUR) ir Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.  
Sabiedrība ir izvēlējusies klasificēt savas izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc izdevumu
veidiem. Sabiedrība sagatavo naudas plūsmas pārskatu, izmantojot netiešo metodi. 
Finanšu pārskatu publicēšanai 2024. gada 19. aprīlī ir apstiprinājusi sabiedrības Valde. Saskaņā ar
Komerclikuma prasībām Sabiedrība izsludina kārtējo akcionāru sapulci pēc revidenta atzinuma un
padomes ziņojuma saņemšanas, vienlaikus nosūtot gada pārskatu Sabiedrības akcionāriem. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          44 
Jaunu SFPS Grāmatvedības standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana 
SFPS Grāmatvedības standarti un grozījumi, kas stājas spēkā pārskata gadā, kas
sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk 
Ir izdoti jauni vai pārskatīti SFPS Grāmatvedības standarti, kasir obligāti pārskata periodiem, kas
sākas  2023.  gada  1.  janvārī  vai  vēlāk,  un  kurus  Sabiedrība  nav  priekšlaicīgi  pieņēmusi.  No  šiem
standartiem nav paredzama būtiska ietekme uz Sabiedrības finanšu pārskatu.
1)  Jaunie standarti:
•  17. SFPS: Apdrošināšanas līgumi  (izdots 2017. gada 18. maijā); ieskaitot Grozījumus 17.
SFPS  (izdoti  2020.  gada  25.  jūnijā)  (spēkā pārskata  periodiem,  kas  sākas  2023.  gada  1.
janvārī vai vēlāk). 
2)  Standartu grozījumi: 
•  Grozījumi  17. SFPS:  Apdrošināšanas  līgumi:  17.  SFPS  sākotnējā  piemērošana un  9.
SFPS  – Salīdzinošā  informācija  (izdoti  2021.  gada  9.  decembrī)  (spēkā  pārskata
periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 
•  Grozījumi  12.  SGS  “Ienākumu  nodokļi”:  atliktais  nodoklis  saistībā  ar  aktīviem  un
saistībām,  kas  rodas  vienā  darījumā  (izdoti  2021.  gada  7.  maijā)  (spēkā  pārskata
periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 
•  Grozījumi  1.  SGS:  Finanšu  pārskatu  sniegšana  un  SFPS  2.  prakses  paziņojums:
Grāmatvedības  politikas  atklāšana  (izdoti  2021.  gada  12.  februārī)  (spēkā  pārskata
periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 
•  Grozījumi  8.  SGS:  Grāmatvedības  politikas,  izmaiņas  grāmatvedības  aplēsēs  un
kļūdas: Grāmatvedības aplēšu definīcija (izdoti 2021. gada 12. februārī) (spēkā pārskata
periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 
•  Grozījumi 12. SGS “Ienākuma nodokļi”: starptautiskā nodokļu reforma - otrā pīlāra
paraugnoteikumi  (izdoti  2023.  gada  23.  maijā)  (spēkā  nekavējoties  un  pārskata
periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 
SFPS Grāmatvedības standarti un grozījumi, kas ir izdoti un pieņemti ES, bet vēl nav
stājušies spēkā 
SFPS Grāmatvedības standarti, kas ir izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā līdz Sabiedrības finanšu
pārskatu izsniegšanas dienai, tiek atspoguļoti zemāk. Sabiedrība plāno ieviest šos standartus (ja tie
būs  piemērojami),  kad  tie  stāsies  spēkā,  taču  sākotnējais  izvērtējums  par  standartu  potenciālo
ietekmi uz finanšu pārskatu vēl nav pabeigts: 
1)  Standartu grozījumi: 
•  Grozījumi  1. SGS: Finanšu  pārskatu sniegšana  (spēkā  pārskata  periodiem,  kas  sākas
2024. gada 1. janvārī vai vēlāk):
•  Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa (izdoti 2020. gada 23. janvārī); 
•  Saistību  klasifikācija  kā  īstermiņa  vai  ilgtermiņa  -  spēkā  stāšanās  datuma 
atlikšana (izdoti 2020. gada 15. jūlijā); 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     45 
•  Ilgtermiņa saistības ar nosacījumiem (izdoti 2022. gada 31. oktobrī). 
•  Grozījumi 16. SFPS Noma: Nomas saistības pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā
darījumos (izdoti 2022. gada 22. septembrī) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024.
gada 1. janvārī vai vēlāk).
SFPS Grāmatvedības standarti un grozījumi, kas ir izdoti, bet vēl nav pieņemti ES 
1)  Standartu grozījumi: 
•  Grozījumi 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”: apmaināmības trūkums
(izdoti 2023. gada 15. augustā) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī
vai vēlāk). 
•  Grozījumi  7.  SGS  “Naudas  plūsmas  pārskats”  un  7.  SFPS  “Finanšu  instrumenti:
informācijas atklāšana”: piegādātāju finansēšanas vienošanās (izdoti 2023. gada 25.
maijā) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk). 
Finanšu instrumenti 
Finanšu aktīvu klasifikācija 
Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās: 
⎯  tādi,  kas  jānovērtē  vēlāk  patiesajā  vērtībā  (ar  pārvērtēšanu  vai  nu  peļņas  vai  zaudējumu
aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un 
⎯  tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā. 
Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana 
Regulāra  finanšu  aktīva  posteņa  iegāde  un  pārdošana  tiek  atzīta  tirdzniecības  datumā,  kas  ir
datums, kurā Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu. 
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas
no šiem finanšu aktīviem un  Sabiedrība nodevusi būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet
no īpašumtiesībām. 
Novērtēšana 
Sākotnējās  atzīšanas  brīdī  Sabiedrība  novērtē  aktīvu  patiesajā vērtībā,  vai,  ja  finanšu  aktīvs  nav
patiesajā  vērtībā  ar  pārvērtēšanu  peļņas  vai  zaudējumu  aprēķinā  (FVPL)  –  pieskaitot  darījuma
izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā
vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai
zaudējumu aprēķinā. 
Parāda instrumenti 
Parāda  instrumentu  turpmākā  vērtēšana  ir  atkarīga  no  Sabiedrības  uzņēmējdarbības  modeļa
aktīva  pārvaldīšanā  un  aktīva  naudas  plūsmas  iezīmēm.  Visi  Sabiedrības  parāda  instrumenti  ir
klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          46 
Amortizētā iegādes vērtība 
Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai
pamatsummas  un  procentu  maksājumi,  tiek  novērtēti  amortizētajā  iegādes  vērtībā.  Procentu
ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskāsprocentu
likmes  metodi.  Jebkāda  peļņa  vai  zaudējumi,  pārtraucot  atzīšanu,  tiek  atzīti  tieši  peļņas  vai
zaudējumu  aprēķinā  un  uzrādīti  pārējos  ieņēmumos  /  (izdevumos).  Peļņa  no  ārvalstu  valūtu
maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā
pārējos ieņēmumos / (izdevumos). 
Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Sabiedrības finanšu aktīvi: 
⎯  pircēju un pasūtītāju parādi; 
⎯  uzkrātie ieņēmumi; 
⎯  rezervētie līdzekļi; 
⎯  nauda un naudas ekvivalenti.
Pašu kapitāla instrumenti 
Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos. 
Atvasinātie finanšu instrumenti 
Atvasinātie  finanšu  instrumenti  tiek  uzskaitīti  patiesajā  vērtībā.  Visi  finanšu  instrumenti  tiek
uzskaitīti, kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva,un kā saistības, kad patiesā vērtība, ir negatīva.
Atvasināto  finanšu  instrumentu  patiesās  vērtības  izmaiņas  tiek  ietvertas  gada  peļņas  vai
zaudējumu aprēķinā. Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti. 
Finanšu aktīvu vērtības samazinājums 
Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda
instrumentiem,  kas  uzskaitīti  amortizētajā  iegādes  vērtībā.  Izmantotā  vērtības  samazinājuma
metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks. 
Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:  
⎯  objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,  
⎯  naudas vērtību laikā un 
⎯  visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem
un  nākotnes  apstākļu  prognozēm,  kas  katra  pārskata  perioda  beigās  iegūstama  bez
nesamērīgām izmaksām un pūlēm. 
Pircēju  un  pasūtītāju  parādiem  un  uzkrātajiem  ieņēmumiem  bez  ievērojamas  finansēšanas
komponentes Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus
zaudējumiem  no  vērtības  samazinājuma  pēc  pastāvēšanas  laikā  paredzamajiem  kredītu
zaudējumiem  no  debitoru  parādu  sākotnējās  atzīšanas.  Tā  kā  individuālais  novērtējums  nav
iespējams dēļ lielā debitoru atlikumu skaita, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru
parādi,  kas  nav  novērtēti  atsevišķi,  tiek  klasificēti  debitoru  parādu  grupās,  pamatojoties  uz 
nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     47 
Finanšu aktīvu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana 
Regulāra  finanšu  aktīva  posteņa  iegāde  un  pārdošana  tiek  atzīta  tirdzniecības  datumā,  kas  ir
datums, kurā Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu. 
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas
no šiem finanšu aktīviem, un  Sabiedrība nodevusi būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet
no īpašumtiesībām. 
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 
Ieņēmumi  ir  ienākumi,  kas  rodas  Sabiedrības  parastās  darbības  gaitā.  Ieņēmumi  tiek  novērtēti
darījuma  cenas  apmērā.  Darījuma  cena  ir  atlīdzības  summa,  kādu  Sabiedrība  uzskata  par  sev
pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam,
neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod
faktisko varu pār preci vai pakalpojumu klientam.
Dabasgāzes pārdošana – vairumtirdzniecība 
Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad
produkts  (dabasgāze)  ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un  tam  ir pilnīga  rīcības  brīvība
attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam)nav nekādu
pretenziju  par  līguma  izpildi,  kas  varētu  ietekmēt  produktu  pieņemšanu  no  vairumtirgotāja
(pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski
nodoti  vairumtirgotājam  (pircējam),  Sabiedrībai  ir  objektīvi  pierādījumi,  ka  visi  pieņemšanas-
nodošanas kritēriji ir izpildīti. 
Uzskatāms, ka dabasgāzes vairumtirdzniecībā nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta
ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst pastāvošai vai vispārpieņemtai tirgus praksei.
Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem – komerciālajiem klientiem un
mājsaimniecībām 
Sabiedrība  pārdod  dabasgāzi  galalietotājiem  –  korporatīvajiem  klientiem  un  mājsaimniecībām.
Ieņēmumi  tiek  atzīti  atbilstoši,  līdz  pārskata  perioda  (parasti  mēneša)  beigām  faktiski
piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu. 
Mājsaimniecības  veic  norēķinus  pēc  izlīdzinātā  maksājumu  grafika,  pamatojoties  uz  faktisko
patēriņu  iepriekšējā  norēķinu  gadā,  kura  beigu  datums  ne  vienmēr  sakrīt  ar  kalendārā  gada
beigām.  
Akcīzes nodoklis 
Akcīzes  nodoklis  tiek  iekasēts  par  gala  patērētājam  piegādāto  dabasgāzi,  un  to  aprēķina,
pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes
izmantošanas mērķa.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          48 
Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem 
Sakarā  ar  izlīdzināto  rēķinu  izrakstīšanas  un  norēķinu  kārtību  ar  mājsaimniecību  klientiem,  šie
klienti bieži pārmaksā, salīdzinot ar to faktisko patēriņu. Mājsaimniecības mēdz maksāt avansā par
visu nākamo gadu, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā norēķinu gada patēriņu. Ir arī korporatīvie
klienti, kuri ir pārmaksājuši Sabiedrībai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Pārmaksāto
summu atlikumi, kas atspoguļo līgumsaistības, tiek kompensēti ar nākotnes patēriņu. Tos uzrāda
citās saistībās kā saņemtos avansa maksājumus.  
Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu
ar  dabasgāzes  pārvades  un  uzglabāšanas  operatoru,  kur  Sabiedrība  ir  apņēmušies  uzglabāt
saskaņotu  dabasgāzes  daudzumu  pazemes  krātuvē  noteiktā  laika  periodā.  Ieņēmumi  ir
saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi. 
Finansēšanas komponente 
Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam. 
Pamatlīdzekļi 
Pamatlīdzekļi  ir  ilgtermiņa  materiālie  aktīvi,  kurus  izmanto  pakalpojumu  sniegšanai  vai
saimnieciskām  vajadzībām,  un  kuri  atbilst  pamatlīdzekļu  klasifikācijas  kritērijiem  un  aktīva
atzīšanas nosacījumiem.  
Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves,  un to lietderīgās lietošanas laiks ir
ilgāks par vienu gadu.
Aktīvi,  kas  iegādes  brīdī  nav  gatavi  paredzētajam  pielietojumam  vai  ir  uzstādīšanas  procesā,  ir
klasificēti  kā  “Nepabeigto  celtniecības  objektu  izmaksas”.  Šo  grupu  vērtē  iegādes  izmaksās,
atskaitot  uzkrāto  vērtības  samazinājumu.  Turpmākās  izmaksas  tiek  iekļautas  aktīva  bilances
vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie
nākotnes  saimnieciskie  labumi  ieplūdīs  Sabiedrībā  un  šī  posteņa  izmaksas  var  ticami  noteikt.
Pārējās  pamatlīdzekļu  pašreizējā  remonta  un  uzturēšanas  izmaksas  tiek  iekļautas  tā  perioda
peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās. 
Zeme  un  nepabeigtās  celtniecības  izmaksas  netiek  pakļautas  nolietojuma  aprēķinam.  Bilancē 
pamatlīdzekļus  uzrāda  neto vērtībā,  atskaitot  uzkrāto  nolietojumu  un  uzkrātos  zaudējumus  no
vērtības samazinājuma.Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes. Nolietojumu
rēķina ar nākamo mēnesi, kad pamatlīdzeklis ir gatavs tā paredzētajai izmantošanai.
Lietderīgās lietošanas laiks: 
Ēkas:             20 – 80 gadi 
Pārējie pamatlīdzekļi:       2 – 10 gadi 
Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda
beigās.  Aktīva  uzskaites  vērtība  tiek  norakstīta  līdz  tā  atgūstamajai  vērtībai,  ja  aktīva  uzskaites 
vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu. 
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa
bilances  vērtību  un  pārdošanas  rezultātā  gūtajiem  ieņēmumiem  un  iekļauti  attiecīgā  perioda
peļņas vai zaudējumu aprēķinā.  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     49 
Nemateriālie aktīvi 
Nemateriālie  aktīvi  galvenokārt  sastāv  no  programmatūras  licencēm  un  patentiem.
Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā,
atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.  
Amortizāciju  aprēķina  pēc  lineārās  metodes,  lai  izlīdzinātu  nemateriālo  aktīvu  izmaksas  to 
lietderīgās lietošanas laikā. Parasti nemateriālie aktīvi tiek amortizēti 5 līdz 10 gadu laikā. 
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums 
Visiem  Sabiedrības  nefinanšu  aktīviem  (izņemot  zemi)  ir  ierobežots  lietderīgās  lietošanas  laiks.
Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums,kad
vien  kādi  notikumi  vai  apstākļu  izmaiņas  liecina,  ka  bilances  vērtība  var  būt  neatgūstama.
Zaudējumi  no  vērtības  samazināšanās  tiek  atzīti  par  summu,  par  kādu  aktīva  bilances  vērtība
pārsniedz atgūstamo summu.  
Atgūstamā  summa  ir  augstākā  starp  aktīva  patieso  vērtību,  no  kuras  atņemtas  pārdošanas
izmaksas,  un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem  aktīvi tiek  grupēti
zemākajos  līmeņos,  par  kādiem  ir  atsevišķi  identificējamas  naudas  plūsmas  (naudu  ienesošās
vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju
veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi. 
Krājumi 
Krājumi  bilancē  norādīti  zemākajā  no  to  iegādes  un  neto  pārdošanas  vērtībām.  Dabasgāzes
izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FIFO (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes.  
Neto pārdošanas vērtība ir aplēstā pārdošanas cena parastās uzņēmējdarbības ietvaros, atskaitot
aplēstās produkcijas pabeigšanas un pārdošanas izmaksas. 
Noma  
Sabiedrība  ir  nomnieks.  Aktīvi  un  saistības,  kas  rodas  no  nomas,  sākotnēji  tiek  novērtēti,
pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo
vērtību: 
⎯  fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi
saņemamie nomas maksājumu samazinājumi; 
⎯  mainīgi  nomas  maksājumi,  kuru  pamatā  ir  indekss  vai  likme,  kurus  sākotnēji  mēra, 
izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā; 
⎯  summas, kuras Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām; 
⎯  pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo
iespēju, un 
⎯  soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Sabiedrība 
izmantos šo iespēju. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          50 
Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti
arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem
ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai. 
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksastiek
iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu
likmi par katra perioda saistību atlikumu.
Lietošanas tiesību aktīvi 
Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no: 
⎯  nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas; 
⎯  visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos
nomas maksājumu samazinājumus;
⎯  visām sākotnējām tiešām izmaksām un 
⎯  atjaunošanas izmaksām. 
Aktīvu  lietošanas  tiesības  parasti  tiek  nolietotas  izmantojot  lineāro  metodi,  īsākajā  no  attiecīgā
aktīva  lietderīgās  lietošanas  laika  un  paredzētā  nomas  termiņa.  Ja  Sabiedrība  ir  pamatoti
pārliecināta,  ka  tā  izmantos  pirkšanas  iespēju,  aktīvu  lietošanas  tiesības  tiek  amortizētas  bāzes
aktīva lietderīgās lietošanas laikā.  
Nauda un tās ekvivalenti 
Naudas līdzekļus veido nauda norēķinu kontos bankās, un īstermiņa depozīti, ja tādi ir, ar sākotnējo
termiņu līdz 90 dienām, kas viegli pārvēršami naudā un nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu
riskam.  
Bezskaidras naudas norēķiniem Sabiedrība izmanto kredītiestādes izsniegtas debetkartes. 
Naudas  līdzekļus  ārvalstu  valūtās  pārrēķina EUR pēc  Eiropas  Centrālās  Bankas noteiktā  valūtas
kursa. 
Pašu kapitāls 
Pašu kapitālu sastāvā uzskaita akciju kapitālu, akciju emisijas uzcenojumu, reorganizācijas rezervi, 
pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšanas rezervi, citas statūtos noteiktās rezerves un nesadalīto
peļņu.  
Pārējās rezerves veido ar Padomes piekrišanu. 
Pārdošanai turēts ieguldījums 
Ilgtermiņa aktīvus, kuru uzskaites vērtība saskaņā ar vadības lēmumu par to pārdošanu tiks atgūta
ar  pārdošanas  darījuma  palīdzību  nevis  ar  aktīva  ilgtermiņa  lietošanu,  klasificē  kā  “Pārdošanai
turētu ieguldījumu”.
Atsavināšanas  grupa  ir  tādu  aktīvu  grupa,  kurus  ar  vadības  lēmumu  plāno  pārdot  vai  citādi
atsavināt vienā darījumā kopā kā grupu un uz šiem aktīviem tieši attiecināmās saistības, kas tiks
nodotas darījuma rezultātā. 
Lai ilgtermiņa aktīvus vai atsavināšanas grupu klasificētu kā turētus pārdošanai, tiem ir jāatbilst
šādiem kritērijiem: 
-  aktīviem jābūt pieejamiem tūlītējai pārdošanai to patreizējā stāvoklī; 
-  aktīvu pārdošanai jābūt ar lielu varbūtību. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     51 
Ilgtermiņa aktīvu, kas klasificēts kā pārdošanai turēts ieguldījums, kā arī pārtraucamās darbības,
novērtē zemākajā no šādām vērtībām: 
-  uzskaites vērtība; 
-  patiesā vērtība, kura samazināta par pārdošanas izmaksām. 
Patiesā vērtība pārdošanā turētiem ieguldījumiem meitas sabiedrībā tiek izvērtēta un apstiprināta
valdes sēdē. 
Pirms pārklasificēšanas uz atsavināšanas grupu, zaudējumus no šādas novērtēšanas atzīst peļņas
vai zaudējumu aprēķinā. 
Vērtības  samazinājums,  sākotnējā  ilgtermiņa  ieguldījumu  pārklasifikācijas  brīdī  uz  pārdošanai
turētiem  ieguldījumiem,  tiek  atzīts  peļņas  vai  zaudējumu  aprēķinā  pat  tad,  ja  pats  aktīvs  tika
iepriekš novērtēts pārvērtētajā vērtībā.  
Akciju kapitāls un dividenžu izmaksa 
Sabiedrības  pamatkapitāls  sastāv  no  39  900  000  akciju.  Visas  Sabiedrības  akcijas  dod  to
īpašniekiem vienādas tiesības, konkrēti: tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu,
kā arībalsstiesībām Akcionāru sapulcē. 14 571 480 Sabiedrības akcijas ir vārda akcijas. 25 328 520
Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskā apgrozībā. Visas Sabiedrības akcijas ir
dematerializētas akcijas Sabiedrība var emitēt akcijas un konvertējamās obligācijas. Vērtspapīru
emisijas  apmērus,  termiņus,  nosacījumus  un  citus  jautājumus,  kas  saistīti  ar  Sabiedrības
vērtspapīru  emisiju,  izlemj  Sabiedrības  akcionāru  sapulce.  Uz  jaunu  akciju  emisiju  tieši
attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no
ieņēmumiem.  Dividenžu  izmaksa  Sabiedrības    akcionāriem  finanšu  pārskatos  tiek  atzīta  kā
“Saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri”. 
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem 
Šīs  summas  ir  neapmaksātās  saistības  par  Sabiedrībai  sniegtajām  precēm  un  pakalpojumiem
pirms  finanšu  gada  beigām.  Summas  nav  nodrošinātas  ar  prasījumu  tiesībām    un  parasti  tiek
apmaksātas  30  dienu  laikā  no  atzīšanas  brīža,  izņemot  ar  personālu  saistītos  uzkrājumus,  kuru
apmaksas termiņš var sasniegt 12 mēnešus. Ja maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc
pārskata perioda beigām, šādi parādi kreditoriem tiek uzrādīti kā ilgtermiņa. Parādi piegādātājiem
un  darbuzņēmējiem  sākotnēji  tiek  atzīti  patiesajā  vērtībā,  bet  turpmāk  –  amortizēto  izmaksu
vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.  
Uzkrājumi 
Uzkrājumus Sabiedrība atzīst tikai tad, ja ir izpildīti visi šie uzkrājumu atzīšanas kritēji:
Pirmkārt, Sabiedrībai ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis pagātnes
notikums;  Otrkārt,  ir  ticams,  ka  šā  pienākuma  izpildei  būs  nepieciešama  saimniecisko  labumu
aizplūšana no uzņēmuma; Treškārt, ir iespējams veikt pienākuma izpildei nepieciešamās summas
ticamu aplēsi.Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem. 
Uzkrājumi tiek vērtēti pēc pašreizējās vērtības, atbilstoši vadības iespējami precīzākajai aplēsei par
pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamajām izmaksām pārskata perioda beigās.  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          52 
Darbinieku labumi
Algas, piemaksas un prēmiju plāni 
Algu  saistības,  tostarp  par nemonetāriem  labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un  piemaksām,  ko
paredzēts  pilnībā  nokārtot  12  mēnešu  laikā  pēc  perioda,  kurā  darbinieki  sniedz  saistīto
pakalpojumu,  beigām tiek atzītas attiecībā uz  darbinieku  pakalpojumiem  līdz pārskata perioda
beigām  un novērtētas  summās,  kādas  paredzēts  maksāt, nokārtojot saistības. Sabiedrība  atzīst
saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem
attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Sabiedrība atzīst saistības, kad to paredz līgums vai
pagātnes  notikumu  rezultātā  ir  prakses  radīts  pienākums.  Bilancē  saistības  tiek  uzrādītas  kā  “ 
Pārējās saistības”. 
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas 
Sabiedrībaveic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto
pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu
iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Tās  
veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Tām nerodas papildus juridiskas vai
prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais
pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju
plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku
izmaksās. 
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas 
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas
atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto
atvaļinājumu dienu skaitu. 
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi 
Sabiedrībasdarbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā
ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir
tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi. 
Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot
tirgus likmes par valdības obligācijām.  
Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam
diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku
pabalstiem.
Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu
izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā
rezervē “Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve”.Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie
tiek ietverti nesadalītajā peļņā. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                                     53 
Definēto  pabalstu  saistību  tagadnes  vērtības  izmaiņas  plānu  grozījumu  vai  samazinājumu
rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas. 
Ienākuma nodoklis 
Uzņēmumu  ienākuma  nodoklis  tiek  aprēķināts  par  sadalīto  peļņu  (20/80  no  akcionāriem
izmaksājamās neto summas). Nodoklis par sadalīto peļņu tiks atzīts brīdī, kad Sabiedrības akcionāri
pieņems lēmumu par peļņas sadali. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts arī par nosacīti
sadalītu peļņu (ar uzņēmējdarbību nesaistītām  izmaksām, izklaides un ziedojumu izdevumiem,
kas  pārsniedz  noteiktus  kritērijus,  un  tamlīdzīgi).  Šāds  nodoklis  nav  uzskatāms  par  ienākuma
nodokli  12.  SGS  kontekstā,  jo  tiek  rēķināts  no  bruto,  nevis  neto  summas,  un  atzīts  peļņas  vai
zaudējumu aprēķinā kā citas darbības izmaksas.  
Saistītās personas 
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi , kā arī  Sabiedrības
Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme
vai kontrole.
25. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai  
2023
2022
EUR'000
EUR'000
Finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata
obligātā revīzija 
28 
28 
Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana 
-
-
28 
28 
26. Iespējamās saistības  
Kopš 1999. gada Sabiedrībai ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar PAS Gazprom
(turpmāk – Līgums) uz “take or pay” noteikumiem, kas paredz minimālo dabasgāzes apjomu, kas
jāiepērk  attiecīgajā  periodā.  2022.  gadā  Līguma  darbība  tika  iesaldēta,  noslēdzot  starp  pusēm
vienošanos, tajā skaitā par pretenziju neizvirzīšanu vienai pret otru sakarā ar nosacījumu neizpildi
šī līguma ietvaros. 
Priekšlikums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un iespējamās saistības, kas
saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas 
2023. gadu  Sabiedrība  noslēdza ar zaudējumiem,  kas tiks segti no  iepriekšējo gadu nesadalītās
peļņas.  Sakarā  ar  to,  ka  nav  paredzēta  peļņas  sadale,  nav  sagaidāmas  uzņēmumu  ienākuma
nodokļa saistības no peļņas sadales. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          54 
27. Notikumi pēc bilances datuma 
Latvijas Gāze Padomē ir 11 Padomes locekļi. 2023. gada 24. novembrī mainoties Latvijas Gāze
akcionāru  struktūrai,  Padomes  locekļi  N.  Merigo  Kuks,  H.  Peters  Florens  un  Ē.  Atvars  ir
atkāpušies  no  Padomes  locekļu  amata.  Latvijas  Gāze  Padome  turpināja  darbu  8  locekļu
(nepilnā)  sastāvā  līdz  nākamajam  akcionāru  lēmumam  2024.  gada  22.  februārī,  kad  tika
ievēlēta  Latvijas  Gāze  Padome  šādā  jaunā  sastāvā:  V.  Bļugers,  N.  Dorofejevs,  G.  Reidzāns
(Padomes  priekšsēdētājs),  E.  Buncis,  M.  Kolenbahs  (Padomes  priekšsēdētāja  vietnieks),  K.
Janzens,  J.  Mihailova,  J.  Ivanovs,  K.  Seļezņovs,  V.  Hatjkovs  un  K.  Neujmins  (Padomes
priekšsēdētāja vietnieks). 
Periodā  pēc  2023.  gada  31.  decembra  nav  bijuši  citi  notikumi,  kas  ietekmētu  Sabiedrības
finanšu stāvokli vai finanšu rezultātus bilances datumā.
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs 
Elita Dreimane
Valdes locekle  
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
Laima Dudiča 
Galvenā grāmatvede, 
Grāmatvedības un
pārskatu daļas
vadītāja 
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 55 
KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS
ZIŅOJUMS (NEFINANŠU PAZIŅOJUMS) 
Sagatavots saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.3. pantu.4 pantu 
AS “Latvijas Gāze” 
Reģistrācijas vieta 
Rīga, Latvija 
Reģistrācijas numurs 
40003000642 
Adrese
Aristida Briāna iela 6, Rīga, Latvija, LV-1001 
Interneta mājaslapa 
www.lg.lv
Saīsinājumi 
ANO
Apvienoto Nāciju Organizācija 
CNG
Saspiestā dabasgāze (compressed natural gas) 
CSP
Centrālā statistikas pārvalde 
ES 
Eiropas Savienība 
KSA
Korporatīvā sociālā atbildība 
SDO
Starptautiskā darba organizācija 
SEG
Siltumnīcefekta gāzes 
Kontaktinformācija 
E-pasta adrese ierosinājumiem un jautājumiem par ziņojumu: investor.relations@lg.lv
  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          56 
VALDES PAZIŅOJUMS 
AS  “Latvijas  Gāze”  jau  daudzus  gadus  ir  nemainīgi  vadošais  un  stabilākais  dabasgāzes
piegādātājs  Latvijā, aktīvi paplašinot  savu  darbību  citās  reģiona valstīs, lai kļūtu  par  klientu
pirmo izvēli Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgū. 
AS  “Latvijas  Gāze”  ir  sagatavojusi  savu  septīto  korporatīvās  sociālās  atbildības  ziņojumu
(nefinanšu  paziņojumu). Ziņojumā  tiek  skaidroti galvenie riski,  veiktie pasākumi un  sniegts 
pasākumu  ietekmes  novērtējums. Ar korporatīvo  sociālo  atbildību  AS  “Latvijas  Gāze”  izprot
sistemātisku  procesu  analīzi,  kuras  ietvaros  tā  izvērtē  savas  darbības  ietekmi  uz  vidi,
darbiniekiem,  klientiem,  uzņēmējdarbību un  sabiedrību  kopumā un  nosaka  principus,  kuri
izriet  no  uzņēmuma  ietekmes  izvērtējuma  un  vērtībām.  Korporatīvās  sociālās  atbildības
pastāvošo procesu analīze un jaunu procesu ieviešana uzņēmumā ir kā sava veida uzņēmuma
reputācijas un kvalitātes zīmols, nodrošinotmaksimāli caurspīdīgu korporatīvo vidi untādējādi
veicinot  uzņēmuma  reputāciju,  atpazīstamību  un  darbinieku  apmierinātību,  samazinot
uzņēmējdarbībasriskus un palielinot uzņēmuma vērtību. AS “Latvijas Gāze” pilnībā atbalsta
ANO  Global Compact ietvertās  vērtības cilvēktiesību, darba  tiesību, vides  un pretkorupcijas
jautājumos un apņemas arī turpmāk veltīt uzmanību tam, lai uzlabotu uzņēmuma darbību
ziņojumā apskatīto jautājumu ietvarā. 
Nefinanšu paziņojums ir izskatīts un apstiprināts AS “Latvijas Gāze” Valdes sēdē 2024. gada 19.
aprīlī  kā  Gada  pārskata  sastāvdaļa  un  tā  sagatavošanu  atbilstoši  likumā  noteiktajam  ir 
pārbaudījis zvērināts revidents. 
Ziņojumu Valdes vārdā paraksta: 
Aigars Kalvītis 
Valdes priekšsēdētājs
Elita Dreimane
Valdes locekle
Egīls Lapsalis 
Valdes loceklis
   
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 57 
IEVADS
  
AS  “Latvijas  Gāze”  Korporatīvās  sociālās  atbildības  ziņojums  par  2023.  gadu  ir  sagatavots
atbilstoši  ANO  programmas  Global  Compact  (turpmāk  -  ANO  Globālā  Līguma  Kustības)
vadlīnijām (www.unglobalcompact.org), un ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā
2014/95/ES  un  Finanšu  instrumentu  tirgus  likumā  noteikto  nefinanšu  informāciju.  Šajā 
ziņojumā,  attīstot  tā  sagatavošanas  metodoloģiju,  izmantoti  vairāki  jauni  galvenie darbības
rādītāji (indikatori), ņemot vērā arī Nasdaq ESG Reporting Guide 2.0 (2019) ietvertos ieteikumus
sabiedrībām, kuru akcijas tiek kotētas biržā1. 
AS  “Latvijas  Gāze”  komercdarbības  modeļa  apraksts  un  cita  vispārīga  informācija  par
uzņēmumu un tā darbību ir ietverta finanšu pārskata Vadības ziņojumā. Informācija par AS
“Latvijas Gāze” korporatīvās pārvaldības modeli un tā elementiem ir atspoguļota Korporatīvās
pārvaldības ziņojumā (pieejams uzņēmuma Interneta vietnē kopā ar finanšu pārskata Vadības
ziņojumu par 2023. gadu). 
Korporatīvās sociālās atbildības ziņojumā tiek skaidrota uzņēmuma politika attiecīgajā jomā,
galvenie  riski,  pasākumi  to  novēršanai  vai  mazināšanai,  un  atbilstošās  darbības  rādītāji.
Ziņojums ir saistīts ar citiem AS “Latvijas Gāze” dokumentiem, kuros ir integrētas ANO Global
Compact  ietvertās  vērtības,  piemēram,  Darbinieku  Ētikas  kodekss  un  Trauksmes  celšanas
sistēma,  Sankciju  riska  novērtējums  un  Risku  pārvaldības  un  vadības  politika.  Ziņojums  ir
sagatavots latviešu, angļu un krievu valodās un tiek publicēts Nasdaq Baltic, kā arī ir pastāvīgi
pieejams uzņēmuma Interneta vietnē kopā ar finanšu pārskata Vadības ziņojumu par 2023.
gadu.
Attiecībā  uz  informācijas  atklāšanas  pienākumu  par  atbilstību  ilgtspējīgām  investīcijām,
ilgtspējīgas  uzņēmējdarbības  kritēriju  prasību  izpildi  saskaņā  ar  ES  ilgtspējas  regulējumu
investīciju  un  ziņošanas  jomās  jāatsaucas  uz  Eiropas  Parlamenta un  Padomes  Regulu  (ES)
2020/852  (2020.  gada  18.  jūnijs)  par  regulējuma  izveidi  ilgtspējīgu  ieguldījumu  veicināšanai
(turpmāk - Ilgtspējīgu ieguldījumu regula). Ar jauno Regulu (ES) 2020/852 groza Regulu (ES)
2019/2088,  abi  dokumenti  attiecas  uz  EEZ  valstīm.  2023.  gada  pārskata  perioda  sākuma
nepilnus  7  mēnešus  uzņēmuma  ietvaros  tika  sniegti  dabasgāzes  sadales  un  tirdzniecības
pakalpojumi. Savukārt no 2023. gada 21. jūlija pēc sadales operatora AS “Gaso” visu kapitāla
daļu  pārdošanas  pabeigšanas  AS  “Latvijas  Gāze”  sniedz  dabasgāzes  tirdzniecības
pakalpojumus.
Darbības indikatori tiek sniegti par piecu vai divu gadu periodu,  atkarībā no attiecīgo datu 
pieejamības.  Datu  aprēķināšanas  metodes  nav  būtiski  mainītas,  salīdzinot  ar  iepriekšējo
ziņojumu. Tomēr, ņemot vēra Koncerna statusa izbeigšanos saistībā ar AS “Gaso” kapitāla daļu
pārdošanas  pabeigšanu  2023.  gada  21.  jūlijā,  ziņojumā  tiks  apskatīti  un  analizēti  tikai  AS
“Latvijas  Gāze”  statistikas dati  un  darbības rādītāji, no  ziņojuma  pilnībā  izslēdzot AS  “Gaso”
statistikas datus un darbības rādītājus. 
1
Ziņojumā atspoguļoti šādi Nasdaq ESG Metrics indikatori: E3, E5, E7, S3, S4, S6 – S10, G4, G7, G9.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          58 
ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10
VĒRTĪBAS 
CILVĒKTIESĪBAS 
Princips 1  Uzņēmumam   ir   jāatbalsta   un   jārespektē   starptautiski   pasludinātās 
cilvēktiesības. 
Princips 2  Ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā
izmantošanā. 
DARBASPĒKS 
Princips 3  Uzņēmumam  ir  jāgarantē  biedrošanās  brīvība  un  jāatzīst  efektīvā
kolektīvā pārrunu procedūra. 
Princips 4  Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana. 
Princips 5  Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana. 
Princips 6  Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija. 
VIDE
Princips 7  Uzņēmumam  ir  jāatbalsta  piesardzības  pasākumi  attiecībā  uz
izaicinājumiem, kas skar vidi.
Princips 8  Jāuzņemas iniciatīva veicināt lielāku atbildību pret vidi. 
Princips 9  Jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība. 
PRETKORUPCIJA
Princips 10  Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas
formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 59 
Ja
n
v
.
2
0
17
Ja
n
v
.
2
0
18
Aug.
20
22 
Jūl.2023
AS “LATVIJAS GĀZE” REORGANIZĀCIJA 
Pēdējo septiņu gadu laikā var izdalīt trīs būtiskas AS “Latvijas Gāze” attīstības fāzes – (1) darbību
monopolstāvoklī,  (2)  uzņēmuma  sadalīšanu  pārvades  operatorā,  sadales  operatorā  un
dabasgāzes tirgotājā, kā arī (3) šī brīža darbība atvērtajā tirgū. 
AS “Latvijas Gāze” kopš tās izveides 1991. gadādarbojās kāvienīgais un apvienotais dabasgāzes
uzglabāšanas,  pārvades,  sadales   un   tirdzniecības   operators.   Izpildot  Eiropas  Savienības
dabasgāzes  tirgus  pārveides  prasības,  kopš  2017.  gada  1.  janvāra  dabasgāzes  pārvade  un
uzglabāšana ir nodalīta uzņēmumā AS “Conexus Baltic Grid”, kas šobrīd ir ar AS “Latvijas Gāze”
nesaistīts uzņēmums. Savukārt kopš 2017. gada  1. decembra dabasgāzes sadale tika pilnībā 
nodota AS “Gaso”,kuras vienīgais īpašnieks līdz 2023. gada vidum bija AS “Latvijas Gāze”, kas
savukārt turpina darboties dabasgāzes tirdzniecības nozarē. 
2022.  gada  8.  augustā  AS  “Latvijas  Gāze”  akcionāri  pieņēma  lēmumu  par  Sabiedrības
reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu. AS “Latvijas Gāze” valde,
īstenojot  akcionāru  2022.  gada  8.  augusta  lēmumu,  uzsāka  tai  piederošā  gāzes  sadales
sistēmas operatora AS “Gaso”  pārdošanas procesu, kurš  tika pilnībā pabeigts 2023. gada 21.
jūlijā, pārdodot visas sadales operatora kapitāla daļas Igaunijas uzņēmumam AS “Eesti Gaas”.
Tādejādi  no  2023.  gada  22.  jūlija   AS  “Latvijas  Gāze”  pamatdarbības  veids  ir  dabasgāzes
tirdzniecība.  
AS  “Latvijas  Gāze”  nodrošina  dabasgāzes  tirdzniecību gan  mājsaimniecību,  gan komerciālo
klientu  tirgus  segmentos.  Līdz  2023.  gada  30.  aprīlim  AS  “Latvijas  Gāze”  dabasgāzi
mājsaimniecību klientiem pārdeva par valsts regulētu tarifu. Savukārt no 2023. gada 1.maija
regulētais tarifsvairs netiek piedāvāts, un mājsaimniecību klientiem dabasgāze tiek pārdota
kā universālais pakalpojums vai par brīvi noteiktu tirgus cenu ar fiksētu vai mainīgu tarifu.  
Uzglabāšana
C
ONEXUS 
B
ALTIC 
G
RID
Pārvade
Sadale
GASO 
Tirdzniecība
L
ATVIJAS
G
ĀZE
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          60 
CILVĒKTIESĪBAS 
Princips 1  Uzņēmumam  ir  jāatbalsta  un  jārespektē  starptautiski  pasludinātās
cilvēktiesības. 
Princips 2  Uzņēmumam ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā
izmantošanā. 
CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUMĀ 
POLITIKA UN RISKI
Latvijā  spēkā  esošais  cilvēktiesību  normatīvais  regulējums  pamatā  paredz  tiešu  tā
piemērošanu organizācijās, un AS “Latvijas Gāze” pilnībā izpilda šīs prasības. 
Uzņēmuma  mērķis  ir  nepieļaut savā  darbībā cilvēktiesību  pārkāpumus,  kā arī paust aktīvu
nostāju  saviem  klientiem, sadarbības  partneriem  un  darbiniekiem un  veicināt  cilvēktiesību
pārkāpumu  izskaušanu  jebkurā  darbībā  un  sadarbības  veidā  gan  ar  Korporatīvās  sociālās
atbildības ziņojuma (nefinanšu paziņojuma), gan ar izstrādātā Ētikas kodeksa un Trauksmes
celšanas sistēmas regulējuma palīdzību. 
Cilvēktiesību  ievērošana  ir  tieši  saistīta  ar  uzņēmuma  efektivitāti,  kā  arī  būtiski  samazina
uzņēmuma darbības riskus. 
PASĀKUMI 
AS “Latvijas Gāze” uzskata,ka cilvēktiesību ievērošana ir absolūts jebkura uzņēmuma rīcības
standarta minimums. Uzņēmums pilnībā ievēro Latvijas, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes
un ANO (Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā ietverto) regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem
cilvēktiesību  standartiem.  Uzņēmums  nekādā  veidā  neiesaistās  un  ir  pret  jebkādiem
cilvēktiesību  pārkāpumiem  un  pauž  aktīvu  pozīciju  par  to  arī  saviem  klientiem,  sadarbības
partneriem un darbiniekiem.
AS “Latvijas Gāze” valdes locekļu profesionālā kvalifikācija un pieredze apliecina uzņēmuma
vadības  padziļināto  izpratni par cilvēktiesību  lomu  uzņēmuma  darbībā.  Uzņēmums  pilnībā
nodrošina gan pirmās paaudzes cilvēktiesības (tiesībasuz dzīvību, veselību un politiskajiem
uzskatiem), gan otrās(sociālekonomiskās tiesības) un trešāspaaudzes (solidaritātes, tiesības
uz  vidi,  personas  datu  aizsardzību,  u.c.)  cilvēktiesību  aizsardzību  attiecībās  gan  ar  saviem
darbiniekiem, gan klientiem.
Papildus  normatīvajos  aktos  noteiktajam  uzņēmums  veic  regulārus  darba  vides  kvalitātes
mērījumus  darbinieku  darba  vietās.  Attiecībā  uz  klientiem,  lai  veicinātu  iespēju  visos
uzņēmuma  objektos  iekļūt  cilvēkiem  ar  īpašām  vajadzībām,  tiek  veikti  regulāri  vides
rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi. 
AS “Latvijas Gāzē” ir ieviesta Trauksmescelšanas sistēma, kura paredz iespēju ziņot par
pārkāpumiem, tajā skaitā arī par cilvēktiesību pārkāpumiem.  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 61 
Saskaņā  ar  spēkā  esošā  “Trauksmes  celšanas  likums”  1.pantu,  trauksmes  cēlējs  ir  fiziskā
persona,  kura  sniedz  informāciju  par  iespējamu  pārkāpumu,  kas  var  kaitēt  sabiedrības
interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus
vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vaiesot praksē, un
kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas. Tādējādi AS “Latvijas
Gāze”,  uzņēmumā  izveidojot  Trauksmes  celšanas  sistēmu,  nodrošina  gan  normatīvo  aktu
prasību  izpildi,  gan  veido  efektīvu  mehānismu  ātrai  paziņošanai  par  iespējamiem
pārkāpumiem, kas var radīt nopietnas sekas gan uzņēmumam, gan sabiedrībai kopumā. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          62 
DARBINIEKU VESELĪBA UN DROŠĪBA 
DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNES 
POLITIKA UN RISKI
Latvijas  darba  aizsardzības  prasību  normatīvais  regulējums  ir  tieši  piemērojams,  un
uzņēmums  velta  ievērojamus  resursus,  lai  pilnībā  izpildītu  šīs  prasības.  Tā  ir  viena  no
uzņēmuma prioritārajām Korporatīvās sociālās atbildības jomām. 
Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt drošu darba vidi, kas ļautu izvairīties no darba vides riska vai
iespējami samazināt tā ietekmi. 
PASĀKUMI 
Darbiniekiem  tiek  nodrošināta  droša  un  veselībai  nekaitīga  darba  vide,  tostarp  piemērotas
darba vietas, tehniskie resursi un individuālie aizsardzības līdzekļi. Atbilstoši normatīvo aktu
prasībām, uzņēmums izstrādā darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumu plānu un veic
darba  vides  iekšējo  uzraudzību.  Atbilstoši  noteiktajam  periodiskumam,  atkarībā  no  darba
specifikas, par darba aizsardzību un ugunsdrošību tiek veikta darbinieku instruktāža. Ne retāk
kā vienu reizi gadā tiek veiktas mācības par rīcību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā.Reizi gadā
tiek veikta darba vides risku novērtēšana. Ņemot vērā šos novērtējumus, tiek novērsti atklātie
trūkumi vai samazināta to ietekme. 
Pastāvīgi  tiek  veikta  darbā  notikušo  nelaimes  gadījumu  uzskaite  un  analīze.  Atbilstoši 
noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, darbiniekiveic obligātās veselības
pārbaudes.  Tāpat  reizi  5  gados  jāapmeklē  arodslimību  ārsts,  kas  konsultē  par  arodslimību
attīstības  aizkavēšanu  un  nodrošina  to  profilaksi.  Darbiniekiem  ir  nodrošināta  veselības  un 
nelaimes  gadījumu  apdrošināšana.  Tiek  regulāri  veiktas  darba  aprīkojuma  pārbaudes
atbilstoši ergonomiskajām un darba aizsardzības prasībām. 
Uzņēmumā  ieviestā  Trauksmes  celšanas  sistēma  paredz  iespēju  ziņot  arī  par  darbinieku
veselību un drošību apdraudošiem pārkāpumiem. 
2020. gadā AS “Latvijas Gāze” veiksmīgi ieviesa un 2021.-2023. gadu laikā turpināja pilnveidot
virkni pasākumu,kas ļāvuši nodrošināt priekšnosacījumus, lai darbinieki varētu sekmīgi veikt
darbu,  strādājot  attālināti.  Tas  tika  panākts,  darbiniekiem  sniedzot  nepieciešamo  tehnisko
nodrošinājumu un profesionālas konsultācijas. Tādēļ uzņēmuma darbinieku darbs 2023. gadā
tika  organizēts  elastīgi,  savienojot  lielākoties  klātienes  darbu  birojā  ar  attālināta  darba
iespējām. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 63 
PRIVĀTUMS UN DATU DROŠĪBA 
POLITIKA UN RISKI
Ņemot  vērā  ievērojamo  darbinieku  un  klientu  skaitu,  uzņēmums  pievērš  īpašu  uzmanību
privātuma un personas datu aizsardzībasun drošības jautājumiem. Personas datu aizsardzības
jomā Latvijā pastāv  stingrs regulējums, kas balstīts uz tieši piemērojamo ES Vispārīgo datu
aizsardzības  regulu  2016/679.  Vadoties  pēc  regulā  ietvertajiem  principiem,  uzņēmumā
izstrādāta iekšējā Personas datu aizsardzības kārtība, kas aptver personas datu aizsardzības
politiku un tās īstenošanas noteikumus.
Uzņēmuma  mērķis  ir  nodrošināt  pilnīgu  personas  (gan  darbinieku,  gan  klientu)  datu
aizsardzību un drošību. 
PASĀKUMI 
Uzņēmumā tiek ievērotas gan normatīvo aktu prasības, gan vienlaikus tiek veikti samērīgi un
proaktīvi pasākumi darba procesu pilnveidošanai. Personas datu apstrādes audita rezultātā
tika ieviesti tajā noteiktie nepieciešamie uzlabojumi, kā arī regulāri tiek veikti dažāda veida
personas datu apstrādes tiesiskuma un aizsardzības novērtējumi. Ir ieviesti iekšējie normatīvie
akti, kuri regulē personu datu apstrādes procesus, kā arī nepieciešamie procesi un to kontroles
mehānismi.  Liela  vērība  tiek  pievērsta  darbinieku  apmācībām  personas  datu  aizsardzības
jomā,  izskaidrojot  normatīvo  aktu  prasības  un  analizējot  piemērus  un  iespējamās
problēmsituācijas. Uzņēmumā strādā IT drošības pārvaldnieks un personas datu aizsardzības
speciālisti, kuri regulāri analizē personas datu aizsardzības un drošības sistēmu un ievieš tās
uzlabošanai nepieciešamos pasākumus. 
Uzņēmumā tiek veikta sistemātiska iepriekš noslēgto līgumsaistību analīze, nepieciešamības
gadījumā papildinot līgumslēdzēju pienākumus personas datu aizsardzības jomā. 
AS “Latvijas Gāze” ir veiktas visu darbinieku ikgadējās apmācības personas datu aizsardzības
jautājumos, pārrunājot uzņēmumam aktuālos jautājumus, jo īpaši – klientu (fizisko personu)
apkalpošanas segmentā. AS “Latvijas Gāze” jauno darbinieku ievadapmācību ietvaros ieviesta  
katra uzņēmumā strādāt sākušā darbinieka zināšanu par personas datu aizsardzību apjoma
pārbaude, nepieciešamības gadījumā darbinieku individuāli papildus apmācot. 
Uzņēmumā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņotarī par personas datu
aizsardzības un drošības pārkāpumiem. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          64 
DARBĪBAS INDIKATORI 
PĀRKĀPUMI 
2023.  gadā  nav  saņemti  iesniegumi,  tostarp,  trauksmes  cēlēju  iesniegumi,  par  vispārīgiem
cilvēktiesību  pārkāpumiem,  darbinieku  veselības  un  darba  drošības  vai  personas  datu
aizsardzības un datu drošības jomā. 
Saskaņā  ar  datu  drošības  speciālistu  novērtējumu,  uzņēmumā  nav  notikuši  būtiski  datu
drošības incidenti. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes. 
NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ 
2023.  gadā  AS  “Latvijas  Gāze”  darbinieki  nav  guvuši  savainojumus,  veicot  savus  darba
pienākumus  klātienē  uzņēmuma  birojā,  strādājot  attālināti  vai  satiksmes  negadījumos,
dodoties uz darbu.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 65 
DARBASPĒKS 
Princips 3  Uzņēmumam  ir  jāgarantē  biedrošanās  brīvība  un  jāatzīst  efektīva  kolektīvo 
pārrunu procedūra. 
Princips 4    Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana.
Princips 5 Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana.
Princips 6 Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija. 
ARODBIEDRĪBAS 
POLITIKA UN RISKI
Tiek  nodrošinātas  un  atbalstītas  darbinieku  tiesības  piedalīties  arodbiedrībās  un  kolektīvi
apspriest nodarbinātības jautājumus. 
Uzņēmuma mērķis –   nodrošināt abpusēji izdevīgu sadarbību   un  kolektīvu vienošanos
attiecībā uz lēmumiem par darbinieku sociālo aizsardzību. 
PASĀKUMI 
2022. gadā AS “LatvijasGāze” izstrādāja un apstiprināja iekšējo normatīvo aktu “Kārtība, kādā
akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” nodrošina darbiniekiem sociālās garantijas” (apstiprināts AS
“Latvijas Gāze” 08.12.2022. valdes sēdē Nr.49 (2022)). Minētajā kārtībā bija noteiktas darbinieku
tiesības  un  garantijas  uz  sociālo  atbalstu,  kas,  salīdzinot  ar  ārējo  normatīvo  regulējumu, 
uzlaboja  darbinieku  stāvokli  (paredzēja  papildu  brīvdienas,  papildu  atvaļinājumus,  naudas
balvas darbiniekiem nozīmīgos dzīves mirkļos u.c. labumus). 
Savukārt  2023.  gada  1.  novembrī  tika  apstiprināts  un  stājās  spēkā  jaunais  Koplīgums,  kura
darbības termiņš ir līdz 2024. gada 31. decembrim (ar iespēju to pagarināt). Koplīgumā iekļauti
visi tie paši darbiniekiem paredzētie sociālie labumi, kas bija noteikti iekšējā normatīvā aktā
“Kārtība,  kādā  akciju  sabiedrība  “Latvijas  Gāze”  nodrošina  darbiniekiem  sociālās  garantijas”
(apstiprināts Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” valdes 2022. gada 8. decembra sēdē (prot. Nr.
49  (2022)),  minētā  kārtība  zaudēja  savu  spēku  ar  koplīguma  stāšanos  spēkā.  Koplīguma
oriģināls glabājas uzņēmuma  Personāla daļā,  kā  arī uzņēmuma  darbiniekiem tas  pieejams
darbinieku elektroniskajā portālā.
PIESPIEDU UN BĒRNU DARBS 
POLITIKA UN RISKI
Saskaņā ar valstī noteikto nav pieļaujams piespiedu vai obligātais darbs, kā arī bērnu piespiedu
darbs. Uzņēmums kategoriski iestājas pret šādām nodarbinātības formām un stingri ievēro
šādu politiku. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          66 
NODARBINĀTĪBAS NOSACĪJUMI 
POLITIKA UN RISKI
Augstas  intensitātes darba  režīms darbiniekiem, kuru tiešajos pienākumos ir klientu
apkalpošana,  ir  izaicinājums  veiksmīgai  darba  organizēšanai  šajā  jomā.  Turklāt  gan  jaunas
norēķinu  sistēmas  ieviešana,  gan  darbu  organizēšana  COVID-19  pandēmijas  ietekmē,
darbiniekiem  radīja  paaugstinātu  stresu,  atstājot  ietekmi  arī  uz  darbinieku  mainību.  Taču,
zaudējot  kvalificētus  speciālistus,  var  tikt  radīti  draudi  nozares  standartos  noteikto  saistību
izpildei un darbības nepārtrauktībai, tā radot gan kvalitātes riskus, gan finansiālo slogu. Minēto
risku mazināšanai AS “Latvijas Gāze” ir ieviesusi attālinātā darba izpildes iespējas, kā arī citas
darba pienākumu izpildes formas, un papildinājusi darba koplīgumu, nodrošinot darbiniekiem
papildus iespējas. 
Saistībā ar daļēju attālinātā darba organizāciju AS “Latvijas Gāze” ir veiksmīgi izdevies piesaistīt
kvalificētus darbiniekus ārpus AS “Latvijas Gāze” atrašanās vietas reģionos ārpus Rīgas pilsētas.
Tāpat  AS  “Latvijas  Gāze”  kopš  2020.  gada  pavasara  ir  pārgājusi  uz  pilnībā  attālinātu  darba
režīmu  klientu  apkalpošanā,  būtiski  uzlabojot  attālinātās  saziņas  iespējas  ar  klientiem,  un
turpina strādāt šādā formātā. 
Veiktie  pasākumi  ir  samazinājuši  darbinieku apriti  un  darbinieku  rotācijas koeficients 2023.
gadā ir ievērojami zemāks kā iepriekš. 
Darbiniekiem pārsvarā ir normālais darba laiks 40 stundas nedēļā. Atbilstoši darba specifikai
un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos ir noteikts summētais darbalaiks un maiņu darbs.
Vienlaikus darbiniekiem ir nodrošināts atbilstošs pārtraukumu un atpūtas laiks. Darbiniekiem
ir nodrošināts apmaksāts ikgadējais atvaļinājums, papildus  valsts  likumdošanā  noteiktajam
tiek  nodrošināts  apmaksāts  papildatvaļinājums  par  darba  stāžu,  kā  arī  papildu  brīvdienas
struktūrvienību  vadītājiem/vietniekiem,  papildu  brīvdienas  dažādos  darbiniekiem  svarīgos
dzīves  mirkļos  (laulības,  bērnu  dzimšana  (tēviem),  bērnu  skolas  gaitu  uzsākšana,  bērnu
izlaidumi).
Visiem  darbiniekiem  tiek  sagatavoti,  parakstīti  un  izsniegti  rakstveida  darba  līgumi  un
nodrošināta valstī noteikto ar darba tiesiskajām attiecībām saistīto nodokļu nomaksa. 
Darbinieku piesaistes politika tiek īstenota tādējādi, lai novērstu risku, ka kvalificētu speciālistu
trūkums varētu radīt draudusnozares standartos noteikto saistību izpildei attiecībā uz darba
drošību un darbības nepārtrauktību. 
Virsstundu  ierobežošana  ir  stingra  nostādne  uzņēmuma  līmenī.  Virsstundu  apjoms  tiek 
uzraudzīts  un  kontrolēts,  pēc  iespējas  plānojot  darbus  tā,  lai  darbiniekiem  virsstundas
neveidotos.
Uzņēmuma mērķis ir uzturēt konkurētspējīgu darbinieku motivācijas sistēmu, kuras ietvaros
tiek nodrošināts taisnīgs un atbilstošs atalgojums, darba un atpūtas līdzsvars un mērķtiecīgas
sociālās garantijas, tai skaitā tiek slēgts līgums par darbinieku veselības, dzīvības un nelaimes
gadījumu apdrošināšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, AS “Latvijas  Gāze” 2023. gada 1. novembrī
noslēdza Koplīgumu ar saviem darbiniekiem. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 67 
PASĀKUMI 
Virkne ar darba tiesiskajām attiecībām un darbinieku sociālajām garantijām saistītu jautājumu
noregulēšana tiek veikta ar Darba koplīgumu un Iekšējās darba kārtības noteikumiem. 
Atbilstoši  darba  specifikai  un  nepieciešamībai  atsevišķos  gadījumos  ir  noteikts  summētais 
darba  laiks.  Darbinieki,  ja  rodas  tāda  vajadzība,  veic  arī  virsstundu  darbu,  par  to  saņemot
atlīdzību Latvijā spēkā esošās likumdošanas paredzētajā kārtībā un noteiktajā apjomā. 
Darbinieki tiek sistemātiski novērtēti un atalgoti atbilstoši darba kvalitātei, iniciatīvai,  darba
intensitātei un ieguldījumam. Turklāt darbinieku labā uzņēmums katru mēnesi veic iemaksas
privātajā pensiju fondā, izdarot individuālus maksājumus par katru nodarbināto. 
Darba devējs, ieviešot jaunas tehnoloģijas, pilnveidojot informācijas tehnoloģijas sistēmas vai
veicot  citus  līdzīga  rakstura  pasākumus,  nodrošina  esošo  darbinieku  apmācību  un/vai
pārkvalifikāciju, kā arī atbalsta darbinieku tālākizglītošanos. Darbiniekam, kurš, nepārtraucot
darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, piešķir mācību atvaļinājumu 10 (desmit) darba
dienas  mācību  gadā  (bez  darba  algas  saglabāšanas).  Savukārt  valsts  eksāmena
kārtošanai/diplomdarba  izstrādāšanai  darbiniekam  piešķir  mācību  atvaļinājumu  20
(divdesmit) darba dienas mācību gadā, par šo laiku saglabājot darba algu.
Uzņēmuma darbiniekiem un vadībai tiek organizētas regulāras apmācības gan darba drošības
jautājumos, gan saistībāar datoru drošu lietošanu un kiberdrošību. 2023. gada sākumā katram
uzņēmuma  darbiniekam  vai  vadības  pārstāvim  bija  jāpiedalās  8  informācijas  drošības
apmācību moduļos, kuru noslēgumā bija jākārto pārbaudes testi. Regulāri katra gada 2.pusē
tiek pilnveidota un aktualizēta risku pārvaldība uzņēmumā, notiek arī apmācības saistībā ar
Traukmes celšanas sistēmu (pēdējās apmācības notika 2023. gada decembrī). 
Lai uzlabotu AS “Latvijas Gāze” pārvaldības kvalitāti un samazinātu pēdējos gados pieaugušo
personāla  rotāciju,  tika  veikti  plānveidīgi  darbi  personāla  vadības  uzlabošanai,  kā  arī  darba
organizācijas pilnveidošanai un sakārtošanai. 2023. gadā tika ieviests ISO 9001:2015 kvalitātes
vadības  standarts  divās  nozīmīgās  uzņēmuma  struktūrvienībās,  kurās  2023.  gada  beigās
strādāja  apmēram  puse  no  uzņēmuma  darbiniekiem.  ISO  9001:2015  kvalitātes  vadības
standarta sertifikāts AS “Latvijas Gāze” tika piešķirts 2023. gada 26. oktobrī, noslēdzot būtisku
darba  posmu  saistībā  ar  darbinieku  apmācībām  un  uzņēmuma  darba  organizācijas
pilnveidošanu. Piešķirtais ISO 9001:2015 kvalitātes vadības standarta sertifikāts būs spēkā līdz
2026.  gada  25.  oktobrim.  Turklāt  ISO  9001:2015  kvalitātes  vadības  standarta  ieviešana 
uzņēmumā  ne  tikai  pilnveidoja  uzņēmuma  darbinieku  darbu,  bet  arī  veicināja  labākas
kvalitātes pakalpojumu sniegšanu uzņēmuma klientiem. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          68 
DISKRIMINĀCIJAS NOVĒRŠANA 
POLITIKA UN RISKI
Latvijas  likumdošanā  ir  ietverts  detalizēts  diskriminācijas  aizlieguma  regulējums,  un
uzņēmums to ievēro. Tiek nodrošināts, ka lēmumi attiecībā uz  darbiniekiem tiek  pieņemti,
balstoties  uz  atbilstošiem  un  objektīviem  kritērijiem.  Diskriminācijas  aizliegums  ietverts  arī
iekšējā Darbinieku ētikas kodeksā, uzmanību pievēršot taisnīgas attieksmes un aizskārumu
aizlieguma  pamatprincipiem.  Tajā  ir  izklāstītas  vadlīnijas  darba  attiecību  veidošanai  starp
darbiniekiem, tajā skaitā attieksme un uzvedība, kā arī rīcības modeļi iespējamo domstarpību
un konfliktu risināšanai darba ikdienā. 
Riskus, kas būtu saistīti ar diskrimināciju, uzņēmums vērtē kā zemus. 
PASĀKUMI 
Darba  sludinājumos  tiek  norādītas  konkrētas  prasības  pretendentiem,  kas  izriet  no
uzņēmumam  nepieciešamajām  profesionālajām  kompetencēm,  un  tās  ir  formulētas
nediskriminējošā  veidā.  Darbinieku  atlases  procesā  netiek  pieprasīts  sniegt  sensitīvu
personiska rakstura informāciju par pretendentu, tai skaitā par potenciālā darbinieka reliģisko
vai politisko pārliecību, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi, politiskajiem
uzskatiem, u.c.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 69 
DARBĪBAS INDIKATORI 
ARODBIEDRĪBU IESAISTE 
2023.  gadā  nav  bijusi  vajadzība  iesaistīt  arodbiedrības  domstarpību  risināšanā  starp
uzņēmumu un tā darbiniekiem. 
DARBINIEKU SKAITS DARBĪBAS SEGMENTOS 
Sākot no 2023. gada 22. jūlija (pēc sadales operatora AS “Gaso” visu kapitāldaļu pārdošanas)
uzņēmuma darbinieki ir nodarbināti tikai dabasgāzes tirdzniecības segmentā. 
AS  “Latvijas  Gāze”  darbinieku  skaita  izmaiņas  laika  posmā  no  2019.-2023.gadam  parādītas
sekojošajā attēlā (Avots: AS “Latvijas Gāze” Personāla daļa). 
Kā redzams grafikā,uzņēmuma darbinieku skaits 5 gadu laikā nav būtiski mainījies. Piecus
gadus  ilgā  laika  posmā  uzņēmuma  darbinieku  skaits  ir  nedaudz  svārstījies,  bet  kopumā
pieaudzis par 3 darbiniekiem vai gandrīz 3%. 2023. gadā visi uzņēmuma darbinieki strādāja
pilnu slodzi, nebija neviena darbinieka,kurš strādātu nepilnu slodzi. Uzņēmumā 2023. gada
beigās bija nodarbināti 4 pagaidu darbinieki un115 pastāvīgie darbinieki. Bez tam 2023. gada
beigās uzņēmumā no kopumā 119 darbiniekiem 82 darbinieces bija sievietes un 37 darbinieki
– vīrieši. Plašāka informācija par dzimumu līdztiesību uzņēmumā apkopota atsevišķā nodaļā. 
Savukārt  uzņēmuma  darbinieku  vecuma  struktūra  parādīta  sekojošajā  grafikā  (Avots:  AS
“Latvijas Gāze” Personāla daļa). 
116
119
116
122
119
0
20
40
60
80
100
120
140
2019 2020 2021 2022 2023
AS "Latvijas Gāze" darbinieku skaits
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          70 
Tātad  apmēram  10%  uzņēmuma  darbinieku  ir  vecumā  no  20-29  gadiem,  kamēr  80%
darbinieku ir vecuma grupā no 30-59 gadiem. Pensijas un pirmspensijas vecuma darbinieki
(vecuma  grupa  virs  60  gadiem)  veido  apmēram  10%  no  AS  “Latvijas  Gāze”  darbiniekiem.
Tādējādi  faktiskie  dati  apliecina,  ka  uzņēmumā  nav  vērojama  vecuma  diskriminācija,  jo
darbinieku  skaitā  ir  gan  jaunāki  darbinieki  (vecumā  līdz  30  gadiem),  gan  vecāki  darbinieki
(vecumā virs 60 gadiem), bet absolūti lielākā darbinieku daļa ir vidējā vecumā no 30 līdz 59
gadiem.
Uzņēmuma darbinieku dzimumu sadalījumā redzams, ka vecuma grupās 20-29 gadi, 50-59
gadi  un  virs  60  gadiem,  sieviešu  un  vīriešu  īpatsvars  ir  samērā  līdzīgs  ar  nelielu  sieviešu
pārsvaru.  Savukārt  vecuma  grupā  no  30-49  gadiem,  kas  skaitliski  ir  vislielākā  uzņēmuma 
darbinieku grupa, sieviešu īpatsvars ir 75% un vīriešu 25%. 
DARBINIEKU SKAITS, UZ KURIEM ATTIECAS KOPLĪGUMS 
2023. gadā noslēgtais darba koplīgums, kurš stājās spēkā no 2023. gada 1. novembra un būs
spēkā vismaz līdz 2024. gada beigām, ir attiecināms uz visiem uzņēmuma darbiniekiem. Ar to 
tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem sociālo garantiju jomā un paredzētas
papildu  sociālās  garantijas,  kas  nav  noteiktas  Darba  likumā  –  papildatvaļinājums,  papildu
brīvdienas,  pabalsti,  naudas  balvas  un  citi  labumi.  Koplīgumā  paredzēta  arī  īpaša
pretimnākšana bērnu un daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kā arī pensijas vecuma darbiniekiem. 
7
54
14
7
5
18
9
5
0
10
20
30
40
50
60
70
80
<30 gadi 30-49 gadi 50-59 gadi >60 gadi
AS "Latvijas Gāze" darbinieku
dzimuma/vecuma struktūra
Sievietes Vīrieši
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 71 
DARBINIEKU ROTĀCIJAS KOEFICIENTS 
Darbinieku  rotācijas  koeficienta  dinamika  atspoguļo  aktuālos  notikumus  uzņēmumā  un
situāciju  darba  tirgū.  Darbinieku  rotācijas  palielināšanās  2021.-2022.  gados  bija  saistīta  ar
lielajām  organizatoriskajām  pārmaiņām  AS  “Latvijas  Gāze”  Koncernā  2017.-2022.  gados,  kā
rezultātā uzņēmumā notika reorganizācija.  
Tāpat augstais darbinieku rotācijas koeficients bija saistīts ar ievērojamo darbinieku mainību
AS “Latvijas Gāze” klientu apkalpošanas sektorā, kurā, ņemot vērā strauji pieaugušo klientu
interesi (gandrīz divas reizes pieauga ienākošo zvanu un sarakstes apjoms, kas bija saistīts ar
COVID-19  pandēmiju,  ģeopolitisko  situāciju,  cenu  pieaugumu  enerģētikas  tirgos,  u.c.
cēloņiem),  strauji  palielinājās  darbinieku  noslodze.  Tāpat  augsta  darbinieku  mainība  tika
novērota  starp  darbiniekiem,  kuri  pārstāv  informācijas  tehnoloģiju  nozari.  Tas  saistīts  ar  IT
jomas  speciālistu  augsto  pieprasījumu  darba  tirgū  un  saspringto  konkurenci  starp  darba
devējiem.  
Tādēļ  2023.  gadā  tika  veikti  vairāki  mērķtiecīgi  darbi,  lai  piedāvātu  kvalitatīvas  darbinieku
apmācības, uzlabotu motivēšanas sistēmu un pilnveidotu darba organizāciju. Šo pasākumu
ietvaros 2023. gada 1. novembrī tika noslēgts jauns darba Koplīgums. Vienlaikus visā 2023. gada
laikā notika ISO 9001:2015 kvalitātes vadības standarta ieviešana divās nozīmīgās uzņēmuma
struktūrvienībās,  kurās  2023.  gada  beigās  strādāja  apmēram  puse  no  uzņēmuma
darbiniekiem.  ISO  9001:2015  kvalitātes  vadības  standarta  sertifikāts  AS  “Latvijas  Gāze”  tika
piešķirts 2023. gada 26. oktobrī. 
Veikto  pasākumu  rezultātā  izdevies  ievērojami  samazināt  būtisko  uzņēmuma  darbinieku
rotāciju, kas ievērojami pieauga 2021.-2022. gados COVID-19 un citu pēdējo gadu notikumu
rezultātā. 
15.10%
25.90%
27.00%
10.90%
6.00%
10.00%
14.00%
18.00%
22.00%
26.00%
30.00%
2020 2021 2022 2023
AS "Latvijas Gāze" darbinieku rotācijas
koeficients
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          72 
Kā redzams grafikā (Avots: AS “Latvijas Gāze” Personāla daļa), 2023. gadā darbinieku rotācijas
koeficients būtiski samazinājās līdz 10.90% gadā vai apmēram par divarpus reizēm, salīdzinot
ar  2021.  un  2022.  gadiem.  Tādējādi  veiktie  pasākumi  palīdzējuši  samazināt  uzņēmuma
darbinieku rotācijas koeficientu. 
VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA 
Vidējā darba samaksa uzņēmumā tiek salīdzināta ar vidējo bruto darba samaksu enerģētikas
nozares uzņēmumos,  kā  arī ar  Latvijas  vidējo  bruto  mēnešalgu.  Dati apkopoti  grafikā,  kurā
izmantoti  uzņēmuma  Personāla  daļas  dati,  bet  informācija  par  vidējo  bruto  mēnešalgu
enerģētikas nozarē un Latvijā kopumā ņemta no CSP datu bāzes. 
Grafikā  redzams  (Avots:  AS  “Latvijas  Gāze”  Personāla  daļa,  CSP  datu  bāze),  ka  uzņēmuma
darbinieku  bruto  mēnešalgas  lielums  laikā  no  2019.-2023.  gadam  būtiski  pārsniedza  vidējo
bruto mēnešalgu Latvijā. Salīdzinot ar enerģētikas nozares vidējo atalgojumu, vidējā bruto alga
uzņēmumā  bija  ievērojami  lielāka  laikā  no  2019.-2021.gadam.  Savukārt  pēdējos  gados
uzņēmuma vidējais algu lielums tuvinās nozares rādītājiem, 2023.gadā to pārsniedzot par 30%. 
1 076
1 143
1 277
1 373
1 537
1 366
1 413
1 526
1 678
1 972
2 250
2 250
2 381
2 777
2 561
0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000
2019
2020
2021
2022
2023
Vidējā mēneša darba samaksa (bruto algas
EUR)
Vidējā mēneša darba alga uzņēmumā (bez valdes un padomes)
Vidējā mēneša darba alga enerģētikas nozarē Latvijā
Vidējā mēneša darba alga Latvijā
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 73 
DZIMUMU DAŽĀDĪBA – SIEVIEŠU ĪPATSVARS 
Sieviešu  īpatsvars  uzņēmumā  atbilst  nozares  specifikai,  kā  arī  citu  enerģētikas  nozares
tirdzniecības uzņēmumu dzimumu struktūrai. Dati par AS “Latvijas Gāze” darbinieku dzimuma
struktūru 2023. gadā apkopoti sekojošajā tabulā. 
Kā redzams  tabulā  (Avots: AS “Latvijas  Gāze” Personāla  daļa), sieviešu īpatsvars  uzņēmumā
kopumā  ir  apmēram  69%  vai  vairāk  nekā  divas  trešdaļas  no  kopējā  darbinieku  skaita.
Uzņēmuma  vidēja  līmeņa  vadībā  sieviešu  īpatsvars  apmēram  atbilst  sieviešu  vidējam
īpatsvaram uzņēmumā. Augstākā līmeņa vadībā vērojams nozīmīgs vīriešu pārsvars. 
PĀRKĀPUMI 
2023. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju iesniegumi, par diskrimināciju
darbavietā. Tāpat nekādus pārkāpumus nav konstatējušas arī uzraugošās iestādes. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          74 
VIDE
Princips 7  Uzņēmumam  ir  jāatbalsta  piesardzības  pasākumi  attiecībā  uz  izaicinājumiem,
kas skar vidi;
Princips 8  jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi;
Princips 9  jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.
DABASGĀZES IZMANTOŠANA un ILGTSPĒJA 
POLITIKA UN RISKI
Uzņēmums palīdz tā klientiem iegūt videi draudzīgu enerģijas avotu - dabasgāzi, kā arī pats
aktīvi  izmanto  priekšrocības,  ko  sniedz  videi  draudzīgu  tehnoloģiju  attīstīšana.  Dabasgāze
Latvijā tiek piegādāta pa cauruļvadiem, tāpēc tās piegāde nerada būtiskus enerģijas zudumus
un transportēšanas procesā rodasmazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu, salīdzinotar citiem
fosilajiem kurināmajiem(plašāka informācija apkopota nodaļā Bioloģiskā daudzveidība). Arī
izmantošanas procesā dabasgāze, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, rada ievērojami mazākus
CO2 izmešus, tādējādi radot mazāku siltumnīcefektu. Proti, dabasgāze, salīdzinot ar koksnes
produktiem, oglēm un šķidrajiem kurināmajiem, rada būtiski mazāku tvana gāzes, sēra oksīdu,
slāpekļa  oksīdu,  dūmu,  kvēpu,  pelnu  un  smago  metālu  pastāvīgo  piesārņojumu  gan
izmantojot  to  lokālos  katlos,  gan  lielās  katlumājās  un  koģenerācijas  stacijās  (plašāka
informācija apkopota nodaļā Bioloģiskā daudzveidība). 
Arī dabasgāzes izmantošana autotransportā, aizstājot benzīnu un dīzeļdegvielu, dod nozīmīgu
ieguldījumu  gan  oglekļa  dioksīda  emisiju  samazinājumā,  gan  gaisa  kvalitātes  uzlabošanā.
Piemēram, dabasgāzes darbinātas automašīnas rada līdz pat 70% mazākus slāpekļa oksīdu
izmešus,  kas  ir  būtiski  cilvēka  plaušu  veselībai2.  Tādejādi  uzņēmuma  darbībai  ir  ilgtspējīgi
pamati un ar to tiek sniegts būtisks ieguldījums vides aizsardzībā. 
Valsts  mērogā  lielākais  vides  piesārņojums  visā  dabasgāzes  izmantošanas  ciklā  rodas  pie
galapatērētājiem,kur rodas dabasgāzes zudumiiekšējās gāzesvadu sistēmās un iekārtās, un
kur dabasgāze tiek dedzināta un atmosfērā nokļūst CO2, slāpekļa oksīds u.c.kaitīgie izmeši.
Kopumā dabasgāze kā produkts ir videi draudzīgākais fosilais kurināmais, un, aizstājot citas
fosilo kurināmo alternatīvas, dabasgāze uzlabo vides kvalitāti. 
Ņemot  vērā  iepriekšminēto  politiku,  uzņēmuma  mērķis  ir  iespējami  palielināt  dabasgāzes
izmantošanu  jomās, kurās šobrīd  tiek izmantoti citi  fosilie energoresursi, kuru  izmantošana
rada lielāku vides piesārņojumu. 
Viena  no  iespējām  AS  “Latvijas  Gāze”  ilgtspējīguma  sasniegšanai  ir  īstenot  mērķi  par
biometāna  ražošanu/tirdzniecību. Uzņēmuma  vadība  izvērtē  arī  citus  potenciālos  projektus 
atjaunojamās enerģētikas nozarēs un tirgus segmentos. 
2  
Avots:  NGVA  Europe: https://www.ngva.eu/policy-priorities/air-quality/.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 75 
PASĀKUMI 
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus2050. gadam, AS “Latvijas
Gāze” fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, attīstot projektus, kas
ļauj samazināt SEG  emisijas.  Atbilstoši Eiropas Savienības “Fit  for 55”   ietvaros   izstrādātajai
normatīvo aktu paketei, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei,
Metāna  stratēģijai  un  Atjaunojamo  energoresursu  direktīvā  izvirzītos  mērķus,  AS  “Latvijas
Gāze” mērķis ir attīstīt atjaunojamo energoresursu projektus. 
Lai  nodrošinātu  vides  mērķu  sasniegšanu  un  sasniegto  rezultātu  precīzu  novērtēšanu,  AS
“Latvijas  Gāze”  uzņēmumā  plānveidīgi  ieviesa  svarīgākos  vides  pārvaldības  standartus  – 
starptautisko energopārvaldības standartu ISO 50001:2018, kā arī vides pārvaldības standartu
ISO 14001:2015.
AS “Latvijas Gāze” starptautisko energopārvaldības standartu ISO 50001:2018 sākotnēji ieviesa
2016. gada 9.martā.Savukārt 2022. gada 9. martā tika pabeigta standarta pārsertifikācija, un
standarta derīguma termiņš tika pagarināts līdz 2025. gada 8. martam. Izpildot šī standarta
prasības,  AS  “Latvijas  Gāze”  izveidoja  energopārvaldības  sistēmu,  kuras  ietvaros  katru  gadu
uzņēmumā izstrādā un apstiprina plānoto darbu programmu ietekmes uz vidi samazināšanai
uzņēmumā, savukārt nākošajā gadā tiekveikta ieviesto pasākumu kontrole unnovērtēšana
par iepriekšējo gadu, kā arī izstrādāts darba plāns nākošajam darba gadam. 
2021. gadā AS “Latvijas Gāze” ieviesa starptautisko vides pārvaldības ISO14001:2015 standartu.
2021. gada 28. oktobrī AS “Latvijas Gāze”tika piešķirts ISO 14001:2015 videspārvaldības sistēmas
atbilstības  sertifikāts.  2023.  gada  oktobra  sākumā  tika  veikta  ISO  14001:2015  standarta
pārsertifikācija,  un  vides  pārvaldības  standarts  uzņēmumam  ir  spēkā  līdz  2024.  gada  27.
oktobrim.  Pēc  standarta  ieviešanas,  uzņēmumā  tika  izveidota  Vides  Pārvaldības  vadības
sistēma un uzsākts CO2 izmešu aprēķins.  
Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 izmešu aprēķiniem, 2021. gadā AS “Latvijas Gāze”
iestādīja 2000 bērzus, tādejādi pakāpeniski 40 gadu laikā neitralizējot 560 tonnas CO2 radītos
izmešus, par ko tika saņemts atbilstošs vides sertifikāts. 
Atbildīgi  rūpējoties  par  uzņēmuma  darbības  ietekmi  uz  vidi,  ir  izstrādāta  un  ieviesta  Vides
politika un Vides kodekss, tajā tiek analizēts AS “Latvijas Gāze” realizētā produkta – dabasgāzes 
–  ietekmes  uz  vidi  mazināšanas  potenciāls  un  noteikti  no  tā  izrietošie  mērķi.  Produkta  un
sniegto pakalpojumu ietekme uz cilvēkiem ir viens no lielākajiem riskiem Korporatīvās sociālās
atbildības jomā, jo dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās.
Dabasgāzes sprādziena iespējamās sekas ir potenciāli ļoti graujošas. Galvenie riski saistīti ar
novecojušu infrastruktūru, gāzes iekārtām patērētāju īpašumā un cilvēku rīcību gan lietojot
dabasgāzi, gan veicot patvaļīgas manipulācijas gāzes iekārtās. 
Visā  dabasgāzes  piegādes  un  lietošanas  ķēdē  dabasgāzes  galalietotāji  var  dot  būtisku
ieguldījumu tās ietekmes uz vidi samazināšanā.  
Uzņēmums  uzskata,  ka  ar  izglītošanas  un  informēšanas  pasākumiem  var  panākt  izšķirošu 
sabiedrības izpratnes pieaugumu par dabasgāzes izmantošanas pozitīvo un negatīvo ietekmi
jomās, kurās individuālie ieguldījumi un pūliņi var nest būtisku vides ietekmes samazinājumu. 
Lai izglītotu savus klientus un citus interesentus par iespējām taupīt energoresursus, tostarp
dabasgāzi,  uzņēmums  ir  izstrādājis   Energoefektivitātes  brošūru un  sistemātiski  informē
uzņēmumu darbiniekus  un savus  sekotājus sociālajos tīklos par konkrētām energoresursu
taupīšanas metodēm (“izglītošana ar komunikāciju”). Uzņēmuma līmenī www.lg.lv mājas lapā
ir izveidota atsevišķa sadaļa par energoefektivitāti. 
Uzņēmuma ieskatā ievērojamu rezultātu var dot mazefektīvu dabasgāzes iekārtu nomaiņa uz 
efektīvākām  iekārtām,  turklāt  gan  mājsaimniecību,  gan  komerciālajā,  ražošanas  un
enerģētikas  sektoros.  Tādēļ  uzņēmuma  klienti  tiek  regulāri  informēti  par  jaunumiem
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          76 
gāzesvadu un gāzes saimniecību projektēšanā un būvniecībā. Tāpat klienti tiek mudināti veikt
regulāras dabasgāzes iekšvadu un iekārtu apkopes, lai samazinātu dabasgāzes zudumus. 
CO2  un  cita  veida  emisiju  samazinājumu  var  sasniegt  arī,  aizvietojot  benzīna  un  dīzeļa
automašīnas  ar  dabasgāzes  automašīnām.  Transportā,  izmantojot  CNG,  CO2  izmešu
daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu
apjoms - līdz pat 90% zemāks. Tādēļ uzņēmums aktīvi veicina CNG infrastruktūras attīstību 
Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citaskompetences uzņēmumiem, kuri investē CNG
uzpildes staciju izveidē. 
Uzņēmums sadarbībā ar vairākiem citiem enerģētikas un transporta uzņēmumiem izveidoja
iniciatīvu “Vide rītdienai!”, lai kopīgi runātu par ekonomiski efektīvākas un videi draudzīgākas
enerģijas izmantošanu  transportā,  kā arī, lai  meklētu  risinājumus  globālās  klimata  politikas
mērķu sasniegšanai. 2019. gada maijā ar uzņēmuma tiešu iesaisti, piegādājot CNG, Latvijā pēc
14 gadu pārtraukuma atkal tika atvērta pirmā publiski pieejamā CNG uzpildes stacija Jēkabpilī.
2020.  gada  janvārī  otrā  šāda  veida  uzpildes  stacija  tika  atvērta  Rīgā,  tādejādi  mērķtiecīgi
īstenojot  CNG  uzpildes  iespēju  Latvijā  paplašināšanu.  2021.  un  2022.  gados  tika  uzstādītas
jaunas automašīnu dabasgāzes CNG uzpildes stacijas Liepājas, Jūrmalas, Ogres, Cēsu, Jelgavas
un Bauskas iecirkņos (potenciālais ietaupījums 10,5 MWh gadā). Uzņēmums arī 2024. gadā un
turpmāk plāno piedalīties un veicināt CNG plašāku izmantošanu autotransportā Latvijas un
citu Baltijas valstu teritorijā. 
Uzņēmuma  saimniecībā  ir  vairāki  dažāda  pielietojuma  un  ražotāju  CNG  transportlīdzekļi,
kurus aktīvi izmanto uzņēmuma darbinieki darba pienākumu veikšanai. Uzņēmumam pieder
arī  sava  CNG  uzpildes  stacija,  kuru  izmanto  uzņēmuma  ar  CNG darbināmā  autotransporta
uzpildei. Tādējādi arī pati AS “Latvijas Gāze” aktīvi izmanto CNG degvielas priekšrocības.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 77 
DABAS RESURSU PATĒRIŅŠ UN SEG 
POLITIKA UN RISKI
Ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku – dabasgāzes tirdzniecība – tam nav nepieciešami
ievērojami dabas resursi, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību. Uzņēmumā enerģija un
ūdens tiek izmantoti pamatā ikdienas vajadzību nodrošināšanai. 
Būtiska  nozīme  kopējā  energoresursu  patēriņā  ir  ēku  energoefektivitātei,  jo  apkure  veido
aptuveni 40-50% no  visa  uzņēmuma energopatēriņa (informācija par uzņēmuma  enerģijas
patēriņu apkopota atsevišķā nodaļā Darbības indikatori). Elektroenerģiju patērējošās iekārtas
ir  iedalāmas  vairākās  kategorijās  –  apgaismojums,  datortehnika,  sadzīves  iekārtas,  klimata
kontroles iekārtas, tehniskās saimniecības iekārtas (dabasgāzes uzpildes iekārtas, kompresori,
instrumenti u.c.), gāzesvadu katodaizsardzība. Atsevišķās kategorijās,  piemēram, gāzesvadu
katodaizsardzībā,  būtisku  energoefektivitātes  paaugstinājumu  nav  iespējams  sasniegt,  bet
citās - piemēram, iegādājoties datortehnikas iekārtas un sadzīves elektroiekārtas, sistemātiska
to izvēle ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu. 
Uzņēmuma  riski  enerģijas  patēriņa  un  ražošanas  jomā  kopumā  vērtējami  kā  zemi,  jo
dabasgāzes  tirdzniecība  neprasa  industriāla  apmēra  ražošanu,  vien  enerģijas  izmantošanu
saimniecības vajadzībām – apkurē, elektroenerģijas nodrošinājumā, autotransportā. 
Iepriekš ievērojami resursi tika tērēti, lai sadarbības partneriem informāciju nosūtītu drukātā 
veidā  uz  papīra  lapām  (rēķini,  informatīvie  paziņojumi,  sadarbības  piedāvājumi,  u.c.).  Lai
sasniegtu vides aizsardzības mērķus un ekonomētu līdzekļus, uzņēmums jau no 2010. gada
pakāpeniski  arvien  plašāk  izmanto  elektroniskos  saziņas  līdzekļus  ar  klientiem,  tai  skaitā
elektronisko rēķinu un informatīvo ziņu nosūtīšanai. Vēl pirms COVID-19 pandēmijas sākuma
bija  pieņemts  stratēģiskais  lēmums  pāriet  gandrīz  tikai  uz  elektronisko  dokumentu 
nosūtīšanu  klientiem.  COVID-19  pandēmija  vēl  vairāk  veicināja  samērā  strauju  pāreju  uz
pamatā  tikai  elektronisko  saziņas  formu  izmantošanu.  Tā  rezultātā  par  80%  samazinājies
uzņēmuma  patērētā  papīra  kopapjoms,  kas  veicina  gan  vides  resursu  saglabāšanu,  gan
uzņēmuma līdzekļu ekonomiju. Vienlaikus, veicot uzņēmuma darbinieku apmācības un plaši
ieviešot elektroniskā paraksta lietošanu uzņēmumā, četras reizes samazinājies arī uzņēmuma
biroja darba vajadzībām lietotais papīra apjoms. 
Tomēr, pārejot uz saziņu gandrīz tikai elektronisko dokumentu veidā, pieaug noslodze, ar kādu
uzņēmuma darbā tiek lietoti dažādi elektroniskie darba līdzekļi un iekārtas. Tādēļ pakāpeniska
atteikšanās  no  papīra  izmantošanas  vienlaikus  rada  nepieciešamību  intensīvāk  izmantot 
elektroniskās iekārtas un saziņas līdzekļus, kas veicina elektrības patēriņa pieaugumu. Tādēļ
AS “Latvijas Gāze” ir īstenojusi vairākus pasākumus, kas samazina elektroenerģijas patēriņu, kā
arī uzņēmuma darbā izmanto no atjaunojamiem resursiem ražotu elektroenerģiju. 
Uzņēmuma autoparks tiek regulāri atjaunināts, un tas nodrošina autoparka atbilstību Eiropas
Savienības autotransporta vides prasībām vidējā termiņā.  
AS  “Latvijas  Gāze”  riski  SEG  jomā  ir  vērtējami  kā  zemi,  jo  uzņēmumam  nav  industriālu
piesārņošanas avotu - lieljaudu ražošanas iekārtu un jaudīgu katlumāju. 
PASĀKUMI 
Uzņēmuma energopārvaldības sistēma ir sertificēta no 2016. gada. 2022. gada februārī tai tika
atkārtoti veiktasertifikācija atbilstoši LVS EN ISO 50001:2018 standarta prasībām, un piešķirts
atjaunots sertifikāts no 2022. gada 9. marta.  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          78 
Energopārvaldības  sistēmā  katru  gadu  tiek  vērtēts  kopējais  uzņēmuma  resursu  patēriņš
iepriekšējā gadā un iepriekšējam gadam apstiprinātā energopārvaldības plāna izpilde. Tāpat
katru gadu tiek sastādīts un apstiprināts uzņēmuma kārtējā gadā veicamo pasākumu plāns,
kas  ļaus  novērst  iespējamos  apdraudējumus  un  samazināt  uzņēmuma  patērētos  resursus. 
Svarīgākie  uzņēmuma  patērētie  energoresursi  ir  elektroenerģija  uzņēmuma  darba
vajadzībām,  dabasgāze  telpu  apkurei  un  karstā  ūdens  sagatavošanai,  siltumenerģija  telpu
apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī degviela uzņēmuma autoparka darbināšanai.
Uzņēmums  biroja  darba  vajadzībām  nelielā  apjomā  izmanto  dzeramo  ūdeni  (līgums  ar
ūdensapgādes  un  kanalizācijas  pakalpojumu  sniedzēju),  kā  arī  atkritumu  izvešanas
pakalpojumus.  Tādēļ  energopārvaldības  plānā  detalizēti  tiek  analizēti  tikai  patērētie
energoresursi  – dabasgāze  telpu  apkurei,  siltumenerģija  telpu  apkurei,  elektrība 
apgaismošanai un darba vajadzībām, kā arī degviela autotransportam. 
No 2019. gada AS “Latvijas Gāze” pamata  biroja vajadzībām izmanto specializētu  biroja ēku
Rīgā,  Aristida  Briāna  ielā  6,  kas  pieder  uzņēmumam.  Uzņēmuma  darbam  tiek  nomātas 
papildus  biroja telpas. Līdz  2023. gada beigām  biroja  vajadzībām tika  nomātas telpas Rīgā,
Vagonu ielā 20. 
AS  “Latvijas  Gāze”  biroja  ēkai  Rīgā,  Aristida  Briāna  ielā  6,  2019.  gadā  tika  veikts
energoefektivitātes novērtējums un ir derīgs ēkas energosertifikāts. Uzņēmumam piederošās
biroju ēkas Rīgā, Aristida Briāna ielā 6, siltumapgādē tiek izmantota videi draudzīgā dabasgāze
–  uzņēmums  nodrošina  visu  pašiem  nepieciešamā  siltuma  ražošanu  no  dabasgāzes.
Uzņēmuma  biroja  ēkā  ir  sava  individuālā  apkures  katlumāja,  kurā  veikta  pakāpeniska
modernizācija vairāku gadu garumā, tādējādi nodrošinot siltumapgādes energoefektivitāti. 
Uzņēmums  rūpējas  par  biroju  ēkas  tehnisko  stāvokli,  kopumā  nodrošinot  normatīvajiem
aktiem atbilstošu ēkas energoefektivitāti. Papildusuzņēmumā ieviestajai energopārvaldības
sistēmai  atbilstoši  LVS  EN  ISO  50001:2018  standartam,  tiek  domāts  arī  par  pārdomātu  ēku
pārvaldību,  tāpēc  plānots  īstenot  zaļā  biroja  sertifikāciju  uzņēmuma  pārvaldītajām  ēkām.
Uzņēmums  iesaka  arī  ar  ēku  uzturēšanu  un  apkalpošanu  saistītajiem  ārējiem  sadarbības 
partneriem  pakalpojumu  sniegšanā  un  preču  piegādē  izvēlēties  iespējami  energoefektīvus
risinājumus. 
Lai  nodrošinātu  videi  draudzīgākas  elektroenerģijas  izmantošanu  uzņēmuma  darba
vajadzībām, AS “LatvijasGāze” 2021. gadā uzsāka īstenot saules paneļu uzstādīšanas projektu
tai piederošajā biroju ēkā Rīgā, Aristida Briāna ielā 6. Pēc saules paneļu uzstādīšanas projekta
projektēšanas pabeigšanas un tā ilgstošas saskaņošanas atbildīgajās institūcijās, 2023. gada
sākumā kļuva iespējams praktiski uzstādīt saules paneļus biroja ēkā.  
Saules paneļu uzstādīšana uz ēkas jumta un ar to saistītie remonta darbi notika 2023. gada
februārī,  uzstādītie  saules  paneļi  sāka  elektrības  ražošanu  2023.  gada  martā.  Kopējie
ieguldījumi saules paneļu uzstādīšanai un ar to  saistītā jumta remontam  sasniedza 40 000
EUR. Tika uzstādīti 62 saules paneļi ar kopējo jaudu 23.56 kilovati.
Nepilna  gada  laikā  no  2023.  gada  marta  līdz  decembrim  saules  paneļi  saražoja  elektrisko
enerģiju 21 481 kilovatstundu apjomā, kas pamatā tika izmantota uzņēmuma pašpatēriņam.
Tādējādi  uzņēmums  ar  atjaunojamiem  resursiem  savam  pašpatēriņam  10  mēnešu  laikā
saražoja  apmēram  27.60%  no  kopējās  patērētās  elektroenerģijas.  Balstoties  uz  sasniegto
rezultātu 2023. gadā, tiek prognozēts, ka uzņēmuma uzstādītie saules paneļi katru gadu ļaus
vismaz  25%  no  uzņēmuma elektroenerģijas  patēriņa biroju  ēkā  Rīgā,  Aristida  Briāna ielā 6,
nosegt  ar  atjaunojamo  resursu  palīdzību,  un  atlikušie  75%  elektrības  tiks  iegādāti  no
elektroenerģijas  tirgotājiem  (kuru  piegādātā  enerģija  arī  daļēji  varētu  būt  iegūta  no
atjaunojamiem resursiem).
Energopārvaldības  programmas  ietvaros  2023.  gadam  bija  sagatavota  plānoto  pasākumu
programma,  kura  ietvēra  4  galvenos  sasniedzamos  mērķus  un  9  energoefektivitātes
uzdevumus, kuru īstenošana ļautu sasniegt noteiktos mērķus. Kāgalvenie mērķi 2023. gadā
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 79 
tika noteikti:
⎯  Samazināt  uzņēmuma  elektroenerģijas  patēriņu  par  1%  2023.  gadā,  salīdzinot  ar
patēriņu 2022. gadā; 
⎯  Samazināt siltumenerģijas patēriņu biroja ēkai Vagonu 20 teritorijā par 1% 2023. gadā,
salīdzinot ar bāzes patēriņu 2020. gadā; 
⎯  Samazināt  uzņēmuma  vidējo  degvielas  patēriņu  (litri/100km)  par  1%  2023.  gadā,
salīdzinot ar bāzes gadu (2020. gads); 
⎯  Veicināt  uzņēmuma  personāla  attieksmes  maiņu  par  labu  elektroenerģijas  un
degvielas ietaupījumam. 
Lai  sasniegtu  izvirzītos  mērķus,  2023.  gadā  tikai  veikti  gan  tehniski,  gan  informatīvi  darbi.
Svarīgākie  tehniskie  darbi  bija  apkures  sistēmas  ikgadējā  tehniskā  apkope  ēkas  Nr.2
siltummezglos  Vagonu  ielā  20;  ventilācijas  un  kondicionēšanas  sistēmu  ikgadēja  tehniskā
apkope ēkā Nr.2 Vagonu ielā 20; dienas gaismas spuldžu T8 nomaiņa pret LED spuldzēm ēkā
Nr.6 (24 gab) Vagonu ielā 20; teritoriju ārējo gaismekļu vai prožektoru izslēgšana, prožektoru
ar  kustības  sensoru  uzstādīšana;  apkures  sistēmas  ikgadēja  tehniskā  apkope  katlu  mājā
A.Briāna  ielā  6  un  ventilācijas  un  kondicionēšanas  sistēmu  ikgadēja  tehniskā  apkope  ēkā
A.Briāna  ielā  6.  Savukārt  informatīvie  pasākumi  ietvēra  darbinieku  iepazīstināšanu  ar
vispārīgiem  energoefektivitātes  risinājumiem,  kā  arī  gala  lietotāju  iepazīstināšanu  ar
vispārīgiem energoefektivitātes risinājumiem un enerģijas ietaupījuma iespējām. 
No sākotnēji izvirzītajiem 4 mērķiem 3 tika sasniegti pilnībā (pie tam 2 gadījumos ar ievērojami
lielāku ekonomiju nekā plānots), savukārt 1 mērķis tika sasniegts daļēji. Piemēram, uzņēmuma
kopējais  elektroenerģijas  patēriņš  gada  laikā  samazinājās  par  10.5%,  kamēr  nomāto  telpu
apkurei izmantotais siltumenerģijas kopapjoms samazinājās pat par vairāk nekā 30%. 
2023. gadā sasniegtais kopējais enerģijas ietaupījums veidoja 83.4 MWh salīdzinājumā ar 2020.
gadu (bāzes gads), tādējādi kopējais uzņēmuma energopatēriņš 2023. gadā samazinājās par 
2% salīdzinājumā ar 2022. gadu, bet par 10.1% - salīdzinājumā ar bāzes salīdzināšanas periodu
2020.  gadu.  Bez  tam  jāņem  vērā  apstāklis,  ka  2020.  gada  COVID-19  pandēmijas  laikā
uzņēmuma biroja ēka darbojās ar zemāku noslodzi un enerģijas patēriņu nekā gados pirms
vai pēc pandēmijas. Tādēļ 2020.gada kopējais enerģijas patēriņš bija mazāks nekā tas varēja
būt pie normāliem apstākļiem, un samazinājums pat pret šo samērā zemo energopatēriņa
līmeni ir būtisks sasniegums.
2024. gada energopārvaldības programmā ir izvirzīti un no AS “Latvijas Gāze” vadības puses
apstiprināti pieci galvenie mērķi 2024. gadam: 
⎯  samazināt elektroenerģijas patēriņu uzņēmumā par 5% 2024. gadā, salīdzinot ar bāzes
patēriņu 2020. gadā; 
⎯  samazināt  siltumenerģijas  patēriņu  par  5%  2024.  gadā,  salīdzinot  ar  bāzes  patēriņu
2020. gadā;  
⎯  veikt detalizētu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitoringu uzņēmuma 
nomātajās telpās Rīgā; 
⎯  samazināt vidējo degvielas patēriņu  (litri/100km) par 1% 2024. gadā,    salīdzinot  ar
bāzes vidējo patēriņu 2020. gadā; 
⎯  veicināt  uzņēmumu  personāla  attieksmes  maiņu  par  labu  elektroenerģijas  un
degvielas ietaupījumam. 
Energopārvaldības  sistēmas  ietvaros  2024.  gadā  uzņēmums  plāno  realizēt  9
energoefektivitātes  uzdevumus,  kuru  kopējais  plānotais  enerģijas  ietaupījums  uzņēmuma
iekšienē varētu sasniegt 47.2 MWh/gadā. Kopējais patērēto energoresursu apjoms 2024. gadā,
salīdzinājumā ar 2023. gadu, tiek plānots par 3.00% mazāks.  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          80 
Savukārt kopējais AS “Latvijas Gāze” patērēto energoresursu apjoms 2024. gadātiek plānots
par  12%  mazāks  nekā  salīdzinot  ar  bāzes  gada  kopējo  patēriņu  (2020.  gada  kopējais
energoresursu patēriņš). 
2024. gadā plānotās tehniskās aktivitātes pamatā ir saistītas ar uzņēmuma biroja telpām. AS
“Latvijas  Gāze”  budžetā  jau  ietverti  investīciju  izdevumi  biroju  ēkai  A.  Briāna  ielā  6,  kurā
paredzēta  apkures  katla  nomaiņa  katlu  mājā,  kā  arī  ventilācijas  sistēmas  apkopes  un
modernizācijas  darbi ar  dzesētāja  nomaiņu.  Tāpat  tiek  plānotas  ikgadējās  apkures  sistēmu
tehniskā apkope katlu mājā un ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu tehniskā apkope ēkā
A. Briāna ielā 6. Visbeidzot, 2024. gadā plānota saules paneļu izmantošana ēkā A. Briāna ielā 6
12  mēnešu  garumā,  kas  ļaus  nodrošināt  atjaunojamās  elektroenerģijas  ražošanu  un  veikt
nepieciešamos regulēšanas darbus saules paneļu maksimālas darba efektivitātes panākšanai.
Savukārt  uzņēmuma  nomātajās  telpās  plānota  apkures,  ventilācijas  un  kondicionēšanas
sistēmu ikgadējā tehniskā apkope. 
2024. gadā plānotās informatīvās aktivitātes paredz uzņēmuma darbinieku iepazīstināšanu ar
vispārīgiem  energoefektivitātes  risinājumiem.  Tāpat uzņēmuma  gala lietotāji tiks  informēti
par  vispārīgiem  energoefektivitātes  risinājumiem  un  enerģijas  ietaupījuma  iespējām  (gan
rēķinos  un  informatīvajos  paziņojumus,  gan  www.lg.lv  mājaslapā,  kā  arī  norādot  citas
atbilstošās Interneta vietnes). 
Uzņēmumā  katru  gadu  tiek  atjaunota  daļa  no  autoparka,  tādējādi  nodrošinot,  ka  kopumā
autoparks  atbilst mūsdienu  prasībām  pret   vidi. Saspiestā  dabasgāze  CNG kā degviela tiek
izmantota daļai no uzņēmuma automašīnām. 
Lai  sistematizētu  vides  pārvaldību  AS  “Latvijas  Gāze”,  uzņēmumā  ir  norīkots
energopārvaldnieks,  katru  gadu  tiek  sagatavots  energopārvaldības  plāns  un  pastāvīgi
darbojas par energoefektivitāti atbildīgā darba grupa. Uzņēmumā ir iecelta atbildīgā persona
par vides jautājumu monitoringu. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 81 
BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA 
POLITIKA UN RISKI
Lai novērtētu AS “Latvijas Gāze” pamatdarbības veida – dabasgāzes tirdzniecības – attīstības
perspektīvas un potenciālos draudus nākotnē, tika veikta normatīvo aktu analīze un izvērtēta
dabasgāzes  izmantošanas  ietekme  uz  apkārtējo  vidi.  Galvenie  secinājumi  apkopoti
turpmākajās nodaļās. 
PASĀKUMI 
Lai  pamatoti  prognozētu  dabasgāzes  tirdzniecības  attīstības  iespējas  nākotnē,  vienlaikus 
nepieciešams izvērtēt gan vides politikas aspektus, kuri jau pašlaik vai tuvākajā nākotnē stāsies
spēkā  Eiropas  Savienības  valstīs.  Tāpat  nepieciešams  vērtēt  arī  dabasgāzes  radīto
piesārņojumu salīdzinājumā ar citiem fosilajiem energoresursiem, un enerģētikas tirgū esošo
dažādu energoresursu pieprasījumu, piedāvājumu un tirgus cenas. 
Turpmākajās nodaļās tiks detalizēti izvērtēts dabasgāzes radītais piesārņojums salīdzinājumā
ar citiem fosilajiem energoresursiem.
DABASGĀZES NOPLŪŽU IETEKME UZ SILTUMNĪCEFEKTU 
Metāns (dabasgāzes pamatelements) ir siltumnīcefektu izraisoša gāze, tādēļ tās emisija (rodas
kā pastāvīgie zudumi no sistēmas vai noplūdes gāzesvadu pārrāvumu vai remontdarbu laikā)
atmosfērā  tiek  pārrēķināta kā oglekļa dioksīda  CO2  emisiju ekvivalents.  Salīdzinot  ar  citām
Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā tiek radītas mazas kopējās SEG emisijas, t.sk. arī maza
metāna  emisija.  Kā  redzams  grafikā,  nozare,  kurā  darbojas  AS  “Latvijas  Gāze”,  ar  metāna
emisiju rada 1.55% no kopējā Latvijas CO2 emisiju ekvivalenta (Avots: Eurostat).
Latvijas samērā augstā metāna emisijas proporcija no visām SEG emisijām, salīdzinājumā ar
citu  Eiropas  Savienības  dalībvalstu  rādījumiem,  ir  skaidrojuma  ne  tik  daudz  ar  pašas
dabasgāzes  izmantošanas  apmēriem  (vidēji  2016.-2020.  gados  kopējā  patēriņa  bilancē
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          82 
dabasgāze Latvijā veidoja  23% un Eiropas Savienībā – 23%4) vai transportēšanas apmēriem,
bet gan ar citu Latvijas ražošanas nozaru salīdzinoši mazo CO2  emisiju apjomu.  Piemēram,
Latvijā ir salīdzinoši neliela rūpniecība, bez tam valstī patērētā elektroenerģija ir saražotaar
salīdzinoši nelieliem CO2 izmešiem (pamatā enerģiju ražo hidroelektrostacijas). 
Dabasgāzes dedzināšanas ietekme uz siltumnīcefektu 
Dabasgāze ir videi draudzīgākais fosilais kurināmais, jo tai ir augsta siltumspēja,sadegot tā
nerada pelnus un sēra savienojumus un tai ir mazākie CO2 izmeši, tādējādi nodarot minimālu
kaitējumu apkārtējai videi un cilvēka veselībai. 
Dabasgāzes  sadegšanas  produkti  ir  tikai  divi  –  CO2  un  ūdens  tvaiki.  Iegūstot  vienu  kWh
enerģijas  no  dabasgāzes,  atmosfērā  nonāk  aptuveni  0.20  kilogrami  CO2,  kas  salīdzinot  ar
enerģiju, piemēram, no oglēm, rada par 41% mazāk CO2 izmešu, bet, salīdzinot ar koksni, rada
par  49%  mazākus  izmešus.  Informācija  par  dažādu  kurināmo  veidu  CO2  “emisiju  pēda” 
apkopota sekojošajā grafikā. 
Grafikā redzams, ka dabasgāzei ir salīdzinoši viszemākie radītie CO2 izmeši, salīdzinājumā ar
pārējiem fosilajiem un atjaunojamajiem energoresursiem. 
Ņemot vērā dabasgāzes īpašības, tās dedzināšana notiek videi īpaši draudzīgā veidā, tādēļ AS
“Latvijas Gāze”, attīstot dabasgāzes pieejamību valstī un lietojot dabasgāzi pašpatēriņā, redz
sevi kā vides kvalitāti veicinošu un ilgtspējai atbilstošu uzņēmumu.  
Tas ir izteikti situācijās, kad dabasgāze aizvieto citus fosilos kurināmos, jo faktiskie dabasgāzes
dedzināšanas CO2 izmeši ir zemāki par naftas produktu CO2 izmešiem un ievērojami zemāki
par ogļu, kūdras un kurināmo atjaunojamo resursu – biogāzes un biomasas faktiskajiem CO2
izmešiem. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 83 
Līdzīgu kvalitatīvo novērtējumu par dabasgāzes un citu fosilo energoresursu radītajiem CO2
izmešiem ieguvušas arī oficiālās iestādes Latvijas Republikā. 
*Biogāze  norādīta  atbilstoši  Dānijas  piemēram:  DANISH  EMISSION  INVENTORIES  FOR
STATIONARY  COMBUSTION  PLANTS,  Scientific  Report  from  DCE  – Danish  Centre  for 
Environment and Energy, No. 102 (2014), 107.lp.
Latvija ar vismaz 41% atjaunojamo energoresursu kopējā patēriņa bilancē ir viena no Eiropas
Savienības līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tomēr nozīmīga daļa – aptuveni
80% no Latvijā patērētā atjaunojamo energoresursu apjoma ir cietie biomasas kurināmie, kuri
rada  nozīmīgu  CO2  un  citu  vielu  piesārņojumu.  Savukārt  bezemisiju  (ūdens,  saule,  vējš)
patēriņš Latvijā veido vien 14% no atjaunojamiem energoresursiem un 6% no kopējā patēriņa.5 
3
Aprēķinā izmantoti: Eurostat dati par Latvijas kopējām CO2 ekvivalentajām emisijām; Latvijas
Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojums LATVIA’S NATIONAL INVENTORY REPORT,
Submission
under UNFCCC and the Kyoto Protocol, Common Reporting Formats (CRF), 1990 –
2017, 167.-170. lpp
un Emisiju datu pielikumi
https://www.meteo.lv/lapas/sagatavotie-un-iesniegtie-
zinojumi?&id=1153&nid=396 (apskatīts
08.02.2021)
4
Eurostat
5
Eurostat; vidējie dati par 2016.-2020. gadu
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          84 
NOx, SOx, PM, smago metālu, un citu vielu radītais piesārņojums 
Kurināmo dedzināšana rada ne vien SEG emisijas un negatīvu ietekmi uz siltumnīcefektu, bet
arī  tiešu  negatīvu  ietekmi  lokāli  uz  cilvēku  veselību  un  bioloģiskajiem  organismiem,  jo
kurināmo sadegšanas rezultātā veidojas virkne citu izmešu. 
Kopumā  ir  identificējamas  vairākas  piesārņojuma  kategorijas  vai   elementi,   kuri  lielās
koncentrācijās var radīt draudus veselībai un pat dzīvībai. CO jeb tvana gāze slēgtā telpā ir tiešs
drauds  cilvēka  dzīvībai6,  PM  jeb  daļiņu  piesārņojumam  (dūmi,  kvēpi,  pelni,  u.c.)  ir  būtiska
ietekme  uz  cilvēku  elpceļu  saslimšanām7,  NMGOS  jeb  nemetāna  gaistošie  organiskie
savienojumi slēgtās telpās rada tiešu ietekmi uz veselību, bet atmosfērā veicina smogu8, NOx
jeb slāpekļa oksīdi lielā koncentrācijā rada respiratoros iekaisumus, veicina smogu un daļiņu
piesārņojumu9,  savukārt  SOx  jeb  sēra  oksīdi  veicina  skābos  nokrišņus  un  daļiņu
piesārņojumu10. 
Kā redzams no Eiropas Vides aģentūras apkopotajiem datiem, Latvijā plaši izplatītās granulas
un  it  sevišķi  malka  privātmāju  vai  citu  nelielu  objektu  apkurē  rada  būtisku  lokālu
piesārņojumu, savukārt dabasgāze šādu piesārņojumu faktiski nerada. 
Avots:  Eiropas  vides  aģentūra,  Small  combustion,  EMEP/EEA air  pollutant  emission  inventory
guidebook 2016
6
Eiropas vides  aģentūra, https://www.eea.europa.eu/publications/2-9167-057-X
7
Eiropas vides aģentūra,
https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/emissions-
of-
primary-particles-and-5
8
Eiropas Komisija, Science for Environment Policy, Individual non-methane VOCs have large 
impacts
on human health, 10 April 2014, Issue 369,
https://ec.europa.eu/environment/integration/research/newsalert/pdf/369na5_en.pdf
9
Eiropas     vides     aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/eea-32-
nitrogen-oxides-nox-emissions-1 
10
Eiropas  vides  aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/eea-32-
sulphur-
dioxide-so2-emissions-1
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 85 
Līdzīga  situācija  ar  lokālo  piesārņojumu  ir  arī  vidējas  un  lielas  jaudas  iekārtās  –  dabasgāze
kopumā rada mazāku piesārņojumu, salīdzinot ar citiem fosilajiem kurināmajiem vai biomasu. 
Avots:  Eiropas  vides  aģentūra,  Small  combustion,  EMEP/EEA air  pollutant  emission  inventory
guidebook 2016
Avots: Eiropas vides aģentūra,
https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/daviz/evolution-
of- environmental-performance-of-14#tab-dashboard-01
Dedzināšanas  procesā  rodas  arī  cita  veida  piesārņojums  –  smagie  metāli,  dioksīni,
polihlorinētie  bifenili  (ogļūdeņraža  un  hlora  savienojumi),  u.c.  vielas.  Kopumā  enerģētikas
nozarē  šo  vielu  emisija  nerada  būtisku  kaitējumu  videi  un  cilvēku  veselībai,  tomēr  pastāv
būtiska emisiju atšķirība starp dažādiem kurināmā veidiem. Lai sniegtu vispārīgu priekšstatu
par  šāda  piesārņojuma  apmēru  un  ietekmi,  var  apskatīt  smago  metālu  grupu  un  vienu
bīstamo vielu – benzopirēnu. 
Smagajiem metāliem (svins, kadmijs, dzīvsudrabs, arsēns, hroms, varš, niķelis, selēns un cinks)
ir ietekme uz ekosistēmām, kur tie uzkrājas barības ķēdē un nonāk cilvēku organismā, tādējādi
ietekmējot cilvēku veselību.11 Kopumā dabasgāzes dedzināšana nerada vērā ņemamu smago
metālu  piesārņojumu  ne  individuālā,  ne  valstiskā  mērogā,  jo  smago  metālu  emisija  ir  tieši
atkarīga no šo metālu klātbūtnes izejvielā, bet dabasgāzē šo vielu ir ļoti maz. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          86 
Benzopirēnam  (C20H12)  ir  ietekme  uz  cilvēku  veselību,  piemēram,  veicinot  vēzi12,  tādēļ  tā
izmešiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Kopumā dabasgāzes dedzināšana nerada vērā
ņemamu benzopirēna piesārņojumu ne individuālā, ne valstiskā mērogā. 
Kā redzams grafikos, dabasgāze faktiski nerada smago metālu un benzopirēna piesārņojumu,
turklāt līdzīga situācija ir arī attiecībā uz citu vielu izmešiem. Savukārt biomasas dedzināšanas
rezultātā rodas gan smago metālu, gan benzopirēna, gan citu elementu piesārņojums.
Avots:  Eiropas  vides  aģentūra,  Small  combustion,  EMEP/EEA air  pollutant  emission  inventory
guidebook 2016
Avots:  Eiropas  vides  aģentūra,  Small  combustion,  EMEP/EEA  air  pollutant  emission  inventory
guidebook 2016 
11
Eiropas  vides  aģentūra,  https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/eea32-heavy-
metal-
hm-emissions-1/assessment-9 
12
https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/benzo%28a%29pyrene
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 87 
ĶĪMISKĀS VIELAS UN ATKRITUMI 
POLITIKA UN RISKI
Uzņēmums savā darbībā rada dažāda veida atkritumus – sadzīves, būvniecības un bioloģiskos 
atkritumus. Tiešās uzņēmējdarbības – dabasgāzes tirdzniecības – laikā uzņēmums bīstamos 
atkritumus nerada.
AS “Latvijas Gāze” ir viena C kategorijas vides piesārņošanas atļauja, kas paredzēta katlumājai
Aristida Briāna ielā 6, Rīgā. 
Atkritumu  apsaimniekošanā  tiek  ievērotas  normatīvā  regulējuma  prasības,  bet  atsevišķās
jomās ir izvirzīts mērķis samazināt atkritumu daudzumu, piemēram, samazinot papīra apriti
(veicinot elektroniskās dokumentu aprites sistēmas ieviešanu). 
PASĀKUMI 
Katru  gadu  uzņēmums  Valsts  vides  dienestam  sniedz  datus  par  katlumājas  radīto  C
kategorijas piesārņojuma daudzumu. Katru ceturksni tiek sagatavoti pārskati par saimniecībā
izmantotajiem bīstamajiem atkritumiem (piemēram, akumulatoriem) un iepakojumu, par ko
uzņēmums maksā dabas resursu nodokli. 
Tiek šķiroti un atsevišķi nodoti pārstrādei arī šāda veida  atkritumi: datortehnika, metāllūžņi,
celtniecības  materiāli,  riepas  un  baterijas.  Tiek  šķiroti  un  pārstrādei  nodoti  arī  papīrs  un
plastmasa.
Tādēļ AS “Latvijas Gāze” savā saimnieciskajā darbībā bīstamos atkritumus nerada. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          88 
DARBĪBAS INDIKATORI 
PĀRKĀPUMI 
2023. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju iesniegumi, par pārkāpumiem
vides jomā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes. 
PRIMĀRĀ ENERGOPATĒRIŅA BILANCE 
2023. gadā uzņēmuma energopatēriņa bilanci veidoja tikai AS “Latvijas Gāze” kā tirdzniecības
uzņēmuma  energoresursu  patēriņš.  Visu  uzņēmuma  energopatēriņu  gan  2023.  gadā,  gan
iepriekšējos gados veidoja 4 patērētie energoresursu veidi. 
Tie ir patērētā siltumenerģija nomāto telpu apkures vajadzībām, dabasgāze uzņēmuma biroja
Rīgā,  Aristida  Briāna  ielā  6,  apkures  vajadzībām,  dažāda  veida  degviela  uzņēmuma
autotransporta vajadzībām un elektroenerģija uzņēmuma darba vajadzībām. 
Kā  redzams  grafikā  (Avots:  Energopārvaldības  programma),  siltumenerģijas  un 
elektroenerģijas  patēriņi  2022.-2023.gados  mainījās  samēra  nedaudz.  Vienlaikus  ievērojami
par  7  procentpunktiem  pieauga  autotransporta  degvielas  patēriņa  īpatsvars  uzņēmuma
energobilancē, kamēr dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 6 procentpunktiem.
Šādas izmaiņas bija saistītasar to, ka uzņēmums 2023. gadā pamatā pārgāja uz darbu klātienē,
kas veicināja būtisku autodegvielas patēriņa pieaugumu.  
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 89 
Vienlaikus  dabasgāzes  patēriņš  samazinājās  gan  biroja  ēkā  veikto  energoefektivitātes
uzlabošanas  darbu  rezultātā,  kā  arī  2023.  gada  temperatūras  bija  samērā  augstas
(salīdzinājumā  ar  2022.  gadu),  kā  rezultātā  apkurei  bija  nepieciešams  mazāks  kurināmā
daudzums.
KOPĒJAIS ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ 
Izmantojot energopārvaldības programmas datus, tika aprēķināts kopējais AS “Latvijas Gāze”
enerģijas  patēriņš  bāzes  jeb  atskaites  2020.  gadā,  un  tas  tika  salīdzināts  ar  uzņēmuma
energopatēriņa rezultātiem 2022.-2023. gados. Rezultāti apkopoti sekojošajā grafikā. 
Kā redzams grafikā (Avots: Energopārvaldības programma), salīdzinot ar bāzes aprēķinu 2020.
gadu, uzņēmuma energopatēriņš pakāpeniski samazinās. Tā kā visi pārējie apstākļi nav būtiski
mainījušies (telpas, darbinieku skaits), tad uzņēmuma energopatēriņa samazināšanās varētu
būt  saistīta  gan  ar  labvēlīgākiem  laika  apstākļiem,  gan  noteikti  arī  ar  veiktajiem
energoefektivitātes pasākumiem, kuri efekts parādās pakāpeniski un veicina energoresursu
patēriņa samazinājumu, kas vienlaikus uzlabo uzņēmuma ilgtspēju. 
INCIDENTI AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM 
Pārskata periodā incidentu ar bīstamajiem atkritumiem nav bijis. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          90 
PRETKORUPCIJA 
Princips 10  Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret
izspiešanu un kukuļdošanu. 
UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI 
POLITIKA UN RISKI
Atbilstība  normatīvo  aktu  prasībām  ir  viens  no  AS  “Latvijas  Gāze”  korporatīvās  pārvaldības
stūrakmeņiem, tajā skaitā aptverot prasību, kas vērstas pret korupciju, īstenošanu uzņēmumā.
Uzņēmums  neiesaistās  kukuļošanā  vai  komerciālā  uzpirkšanā,  pilnībā  tās  nosoda  un  pauž
aktīvu pozīciju klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar šī ziņojuma un Darbinieku
ētikas kodeksa un Uzņēmējdarbības  ētikas kodeksa  starpniecību. Šajos kodeksos iestrādātie
ētikas principi ir saistoši ne vien visiem uzņēmuma darbiniekiem, bet, ciktāl tasir iespējams,
uzņēmums aicina arī sadarbības partnerus ievērot līdzvērtīgus ētikas principus. 
Iepirkumu  jomā  attiecībā uz  mājsaimniecību  saistītajiem  lietotājiem AS “Latvijas Gāze” līdz
30.04.2023.  bija  sabiedrisko  pakalpojumu  sniedzējs  un  attiecībā  uz  piegādātāju  izvēli
piemēroja iepirkumu procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju  iepirkumu 
likuma prasībām, ja paredzamā līgumcena pārsniedza Ministru kabineta noteiktās līgumcenu
robežvērtības.  Savukārt  citās  situācijās  attiecībā  uz  preču  un  pakalpojumu  piegādēm,  kur
paredzamā līgumcena nesniedzās līdz šīm robežvērtībām, tika piemērots uzņēmuma iekšējais
normatīvais  regulējums,  kas  nosaka  detalizētu  kārtību,  kādā  tiek  izvēlēts  piegādātājs,
nodrošinot attiecīgā procesa caurskatāmību. 
Uzņēmuma  vispārējā  pieeja  paredz  starpnieku  kompāniju  pakalpojumu  neizmantošanu
gadījumos,  kad  uzņēmumam  ir  attiecīgā  kompetence.  Savukārt  aģentu  un  konsultantu
palīdzība  tiek  izmantota  skaidriem  mērķiem,  kas  ir  definēti  savstarpēji  noslēgtos  līgumos
(parādu piedziņa, u.c.). 
Tiek piemērots iekšējaisnormatīvais regulējums, kas paredz vairāku cilvēku iesaisti lēmumu
pieņemšanā,  tādējādi  samazinot  korupcijas  riskus  iepirkumos  jeb  piegādātāja  izvēlē  un
pakalpojumu sniegšanas jomā. 
Kopumā potenciālie komerciālās  uzpirkšanas  riski  ir identificējami divās jomās  – sniegtajos
pakalpojumos un iepirkumos. Attiecībā uz dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām ir jāņem
vērā  apstāklis,  ka  šis  pakalpojums  no  valsts  puses  bija  pilnībā  regulēts,  tai  skaitā  nosakot
vienotus  pakalpojumu  tarifus,  līdz  30.04.2023.  Līdz  ar  to  pastāv  ļoti  zemi  riski  saistībā  ar 
koruptīviem darījumiem šo pakalpojumu sniegšanasjomā. No 2023.gada 1.maija regulētais
tarifs mājsaimniecību klientiem ir atcelts. 
Lai nepieļautu negodprātīgu piegādātāju izvēli iepirkumos, kas varētu atstātnegatīvas sekas
uz  uzņēmuma  reputāciju,  efektivitāti  un  pakalpojumu  cenām,  iepirkumu  joma  vienmēr  ir
bijusi detalizēti  regulēta,  paredzot  caurskatāmu piegādātāja  izvēles,  lēmuma  pieņemšanas,
līguma  slēgšanas  un  izpildes  kontroles  procesu.  Tādēļ  uzņēmumā  ieviestie  pasākumi
ievērojami samazina komerciālās uzpirkšanas riskus. 
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                 91 
PASĀKUMI 
Ir ieviestas konkrētasiekšējās procedūras un prasības, kas būtiski samazina kukuļošanas un
komerciālās uzpirkšanas riskus. Labas korporatīvās pārvaldības ietvarostiek īstenotas īpašas
rūpes, lai jebkurā saimnieciskās darbības izpausmē tiktu novērsta kukuļošanas vai komerciālās
uzpirkšanas iespēja, gan attiecībā uz sniegtajiem, gan saņemtajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar AS “Latvijas Gāze” statūtiem, uzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs vai vismaz
divi valdes locekļi kopā. 
Lai  nodrošinātu  uzņēmuma  darbības  atbilstību  normatīvo  aktu  prasībām  un  mazinātu
neatbilstības  risku  iestāšanās  varbūtību,  uzņēmumā  tiek  izmantoti  gan  finanšu,  gan
cilvēkresursi.  Uzņēmums  regulāri  un  aktīvi  seko  līdzi  tiesību  aktu  izmaiņām,  izmantojot
sabiedrības līdzdalības iespējas normatīvo aktu sagatavošanas procesos, piedalās publiskajās
apspriedēs un sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām. AS “LatvijasGāze” aktīvi piedalās abu
lielāko  Latvijas  uzņēmēju  organizāciju  -  Latvijas  Darba  devēju  konfederācijas  un  Latvijas 
Tirdzniecības un rūpniecības kameras – darbā. Tiek izstrādāti un uzturēti arī iekšējie normatīvie
dokumenti darbības atbilstības nodrošināšanai.
AS “Latvijas Gāze” kā publiskā apgrozībā esošu akciju emitentam ir saistoši un tas strikti ievēro
virkni  nosacījumu  attiecībā  uz  korporatīvās  pārvaldības  caurspīdīgumu  un  atklātumu,  un
iekšējās informācijas apriti un publiskošanu. 
Ņemot vērā Latvijā pastiprināti pievērsto uzmanību globālo ekonomisko sankciju ievērošanas
un  naudas  atmazgāšanas  novēršanas  jomai,  uzņēmums  ir  normatīvajos  aktos  noteiktajā
kārtībā atklājis informāciju par patiesā labuma guvējiem, kā arī novērtējis sankciju un naudas
atmazgāšanas  riskus  un  izstrādājis  Sankciju  Riska  politiku,  kā  arī  veicis  Sankciju  Riska
novērtējumu,  dokumentējot  starptautisku  un  nacionālu  sankciju  risku  novērtējumu.  AS
“Latvijas  Gāze”  kā  uzņēmumu,  kura  akcijas  tiek  kotētas  biržā  (finanšu  tirgus  dalībnieku),
sankciju kontroles jomā uzrauga Latvijas Banka. 
AS “Latvijas Gāze” ir apstiprināta atjaunotā vispārējā Risku vadības un pārvaldības politika, ar
mērķi atbalstīt uzņēmuma Padomi, Valdi, struktūrvienību vadītājus un darbiniekus efektīvas
risku pārvaldības sistēmas darbībā, kurā kā uzņēmumam būtiski ir definēti dažādi stratēģiskie,
operatīvās darbības un atbilstības riski un ir atrunātas konkrētas pakalpojumu sniegšanas un
izmaksu  noteikšanas  procedūras  un  dokumentācija.  Tāpat  ir  izveidoti  iekšējās  kontroles
mehānismi, kā šos riskus identificēt un pārvaldīt. 
Uzņēmumā  ir  ieviesta  trauksmes  celšanas  sistēma,  tādējādi  dodot  iespēju  ikvienam,
nebaidoties par atklāšanas draudiem, ziņot par iespējamiem atbilstības pārkāpumiem.
AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2023. GADU                                                                          92 
DARBĪBAS INDIKATORI 
PĀRKĀPUMI 
2023. gadā nav saņemtiiesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju iesniegumi, par iespējamiem
pārkāpumiem kukuļošanas, komerciālās uzpirkšanas, iepirkumu, interešu konfliktu, sankciju
un  naudas  atmazgāšanas  vai  konkurences  jomā,  vai  par  manipulācijām  dabasgāzes
vairumtirdzniecības tirgū, kā arī šādi gadījumi kopumā nav konstatēti. 
Pret AS “Latvijas Gāze” nav 2023.gadā izskatītu vai šobrīd izskatīšanā esošu lietu par darbībām,
kas vērstas pret konkurenci vai tās ierobežošanu. 
APMĀCĪBAS 
2023. gadā visiem AS “Latvijas Gāze” darbiniekiem tika nodrošinātas apmācības par trauksmes
celšanas  sistēmu  un  iespējām,  kā  arī  par  tāda  uzņēmuma,  kas  ir  publiskā  apgrozībā  esošs
akciju emitents, darbinieku galvenajiem pienākumiem.  
Visi uzņēmuma darbinieki un vadība 2023. gadā izgāja detalizētu datoru drošas lietošanas un
kiberdrošības  draudu  novēršanas  apmācības,  kuru  noslēgumā  katram  darbiniekam  bija
jānokārto atbilstības testi. 
Ar AS “Latvijas  Gāze”  valdes  lēmumu  uzņēmumā ir nozīmēta par sankciju  riska  ievērošanu 
atbildīgā persona.